Intervija ar Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītāju Normundu Kadiķi.

– Kāpēc ūdens analīzes veic daudzas institūcijas – pats uzņēmums ”Liepājas ūdens”, Veselības inspekcija un Valsts vides dienests? Kāda ir atšķirība starp šiem izmeklējumiem?

– Katrai institūcijai ir sava kompetence. Veselības inspekcijai tā ir tikai peldūdeņu un peldvietu ūdens kvalitātes analīze.

”Liepājas ūdens” droši vien ņem analīzes izplūdes vietā, jo uzņēmums to parasti dara un normālos apstākļos skatās, vai notekūdeņi ir normāli attīrīti.

Savukārt Vides dienests paraugus ņem iekšzemes ūdeņos, nesaistīti ar peldvietām, bet vairāk ar ūdens ķīmisko kvalitāti.

– Tātad, ja vienā gadījumā ūdens kvalitāte atzīta par labu, tad cits izmeklējums var parādīt pilnīgi pretējo?

– Jā, ir dažādas metodes ar atšķirīgu mērķi.

Ūdens var būt vizuāli dzidrs, ķīmijas tur var nebūt, bet tajā var būt mikrobioloģiskais piesārņojums, ja runājam par peldūdeņiem.

Svarīgi saprast to, ka situācija nav tik briesmīga, kā varbūt cilvēkiem liekas.

Mikroorganismi, kas ir fekālajā piesārņojumā, dabas ūdeņos nedzīvo un nevairojas.

Nejauši vai kādas avārijas rezultātā tur ielaisti, mikrobi kādu laiku uzturas ūdenī, bet apmēram nedēļas laikā visi atmirst.

Kamēr nav pagājis atmiršanas periods, mēs varam mikroorganismus peldvietās konstatēt, un uz šo periodu arī attiecas peldēšanas ierobežojumi.

– Jūras ūdens beigtos mikroorganismus sadala un ilgtermiņa seku piesārņojumam nav?

– No mikrobioloģiskā aspekta nav, no ķīmiskā ir, jo tur ir visādi fosfora un slāpekļa savienojumi, kuri veicina kopīgo jūras bagātināšanos ar barības vielām, ko zinātniski sauc par eitrofikāciju.

Apjoms, kas ieplūda, šķiet liels, bet uz visu Baltijas jūru tas ir piliens jūrā.

Protams, ja ilgtermiņā būs daudz tādu iekšā laidēju, tad jūras situācija var krasi pasliktināties. Šī būs deva eitrofikācijai, bet nevar būtiski ietekmēt jūras stāvokli kopumā.

– Jūras aizaugšana taču vairo aļģes, kas ietekmē arī peldētājus.

– Jo sliktāka ekoloģiskā kvalitāte, jo biežāk var savairoties zilaļģes.

To šobrīd visvairāk novērojam nelielos saldūdeņos, taču Baltijas jūrā jau gadu desmitus ziņo par zilaļģu vairošanos pie Zviedrijas, Dānijas krastiem.

Latvijas piekrastei zilaļģu saaugums līdz šim nav pietuvojies, bet to nevar izslēgt, un tad tas draudētu ar peldēšanās aizliegumiem, jo zilaļģes izdala dažādus toksīnus.

– Kāpēc ūdens paraugus analīzēm ņemat ar laika nobīdi?

– Avārija notika svētdienas vakarā. Ja kaut kas aizietu līdz Liepājas pludmalei, mums šķita labākais laiks paraugus paņemt otrdien.

Ņemam paraugus arī Pāvilostas pludmalē, jo straumes vairāk virzās prom no Liepājas uz to pusi.

Tomēr

nevar izslēgt, ka noteiktu vēja virzienu dēļ piesārņojums varēja būt aiznests arī uz Liepājas pludmalēm.

Šovakar vai ceturtdien rezultāti būs zināmi. Mums diemžēl nav savas laboratorijas, analīžu veikšana ir ārpakalpojums, pasūtām institūta ”Bior” laboratorijai.

Arī intensīvas lietusgāzes parasti pasliktina peldūdens kvalitāti, jo var tikt ienests piesārņojums no sauszemes.

Nākamās nedēļas sākumā veiksim plāna monitoringa analīzes, tās vēl dos papildu informāciju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.