Pašreiz neviens Eiropas Savienības normatīvais akts neprasa veikt pastāvīgu gaisa monitoringu iekštelpās pretstatā ārtelpai, kur jau ir stingri noteikumi un prasības. Iekštelpām šī vērība tik ļoti nav pievērsta. No 2015. gada inspekcija veic pētījumu skolās, apkures periodā klašu telpās stundu laikā mērot CO² līmeni. Pandēmijas dēļ uz pusotru gadu šie pētījumi ir apstājušies, jo nav jau jēgas mērīt, ja klasē nav skolēnu. Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām, inspekcijas mērķis bija izpētīt CO² līmeni un tā ietekmi uz mācību procesu, jo, uzkrājoties CO², iestājas nogurums, pasliktinās izziņas spējas.

Secinājām, ka skolās diemžēl nav šo mehānisko ventilēšanas sistēmu un vienīgais veids, kā nodrošināt svaigu gaisu, ir vēdināšana, atverot logu. No mūsu pētījumā aptvertajām vairāk nekā 50 izglītības iestādēm, mehāniskās ventilācijas sistēmas bija tikai četrās. PVO noteikusi, ka optimālā CO² koncentrācija ir 1000 vienības. Mūsu pētījuma dati rādīja, ka tikai 9% skolu tas tiek sasniegts. Nav liels arī to skolu skaits, kur ir augsta koncentrācija jeb ap 2500 mērījuma vienībām. Vairumā skolu vidējā koncentrācija ir 1500 vienību.

Vīrusu, baktēriju un slimību uzkrāšanās un izplatība tam visam ir blakus faktors. Runājot par Covid-19, sākumā gaisa kvalitātei nepievērsa tik lielu uzmanību, jo uzskatīja, ka cilvēki var inficēties tikai tiešo kontaktu ceļā, atrodoties tuvāk par diviem metriem no infekcijas pārnēsātāja, kurš noklepojas vai nošķaudās, izplatot vīrusa daļiņas. Uzskatīja, ka šīs daļiņas nosēžas uz virsmām un infekcija izplatās tādā veidā, tādēļ liela vērība tika pievērsta virsmu dezinfekcijai, kas īstenībā ir diezgan lielas muļķības. Ne jau no virsmām cilvēki inficējas. Bet tas bija pirms gada. Vēlāk saprata, ka vīrusu daļiņas var uzkrāties un cirkulēt arī gaisā, īpaši jau slēgtās telpās, un būt aktīvas diezgan ilgu laiku. Tad arī sāka domāt, ka ir vajadzīga šī telpu ventilēšana. Lai vīrusu daļiņas neuzkrātos, jābūt pastāvīgai svaiga gaisa pieplūdei.

Parādījās ideja, ka nepieciešams veikt mērījumus, lai kontrolētu gaisa kvalitāti un vīrusu iespējamo uzkrāšanos. Pirmā problēma šajā visā ir tā, kādi kritēriji tiek izmantoti. Ekonomikas ministrija paņēmusi PVO vadlīnijas par 1000 CO² vienībām, jo uzskata, ka tās pārsniedzot palielināsies risks inficēties ar kovidu. Taču tā nav, jo nav skaidri zināms, kura ir kritiskā robeža. Obligāti gaisa kvalitātes mērījumi ir Beļģijā, kur secināts, ka šī robeža ir no 1200 līdz 1500 vienībām. Ja orientēsimies uz 1000 vienībām, tas būs grūti sasniedzams līmenis, jo ārtelpā CO² līmeņa rādītājs nav 0, bet gan ap 400 vienību, kas jau ir daudz un kas turklāt palielinās siltumefekta gāzu pieauguma dēļ. Ja gaisā pati par sevi būtu zema CO² koncentrācija, tad nebūtu grūti sasniegt 1000. Ventilācijas sistēmu ražotāji vispār uzskata, ka saistībā tieši ar Covid-19 izplatību šim rādītājam būtu jābūt ap 700. Tā ka ir diezgan plašs diapazons. Veselības inspekcijas ieskatā, reāli sasniedzama robeža ir 1500 vienību.

Lai šādus rādītājus sasniegtu, jābūt pastāvīgai gaisa pieplūdei telpā – no trīs līdz septiņiem litriem sekundē.

Tas ir līdzvērtīgi gaisa apmaiņai ārtelpā, kur inficēšanās risks ir ļoti niecīgs. Tādēļ tur arī ātrāk tika atļauta uzņēmumu darbība, jo notiek gaisa apmaiņa. Telpu izmantošanas jautājumā uzsvaram jābūt uz ventilācijas sistēmu sakārtošanu, jo mērījumi vien problēmu neatrisinās. Gaisa kvalitātes mērījumi ir tikai indikators jeb signāls, ka kaut kas nav kārtībā.

Nav skaidrs, kā Izglītības un zinātnes ministrija plāno īstenot gaisa kvalitātes mērījumus, jo katrā skolā, kādu mums Latvijā ir ap 500, ir vismaz ap 30 klašu telpu, un katrā klasē jābūt pa mērītājam, lai iegūtu optimālus un ticamus datus.

Ja ir automātiskās ventilācijas sistēmas, mērīšana atkrīt, jo vēdināšanas sistēma ir jau saslēgta ar šādu mērītāju un ieslēdzas pie zināmiem uzstādījumiem. Ventilācija ir tas atslēgas vārds, tas ir primārais, par ko jādomā iestādēm un organizācijām. Protams, vienkāršākais variants ir atvērt logu, un arī tas ir atrunāts izglītības iestāžu higiēnas noteikumos. Taču ne visi joprojām šos vēdināšanas režīmus ievēro.

Bet visu situāciju kopumā ar Covid-19 un pilnvērtīgu atgriešanos klātienē atrisinās tikai vakcinēšanās, un ir ļoti skumji par negatīvo attieksmi pret vakcināciju un neaktivitāti, tostarp no skolotāju puses. Diez vai CO² mērīšana gaisā novērsīs trešo pandēmijas vilni.

Normunds Kadiķis, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs