Vispirms vēlos atvainoties tiem iedzīvotājiem, kuriem pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā radījušas problēmas. Mēs paši arī esam analizējuši kļūdas un no tām mācījušies. Tādēļ ļoti ceru, ka turpmāk darbs būs kvalitatīvs.

Galvenais punkts, kas atrunāts Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kā arī citos normatīvajos aktos, ir tas, ka katram atkritumu radītājam ir jāpiedalās atkritumu apsaimniekošanas procesā, slēdzot līgumu par atkritumu izvešanu. Var diskutēt par izvešanas biežumu, bet par saražoto apjomu jāmaksā ir viennozīmīgi!

Ir veikti aprēķini, un tie rāda, ka orientējoši viens liepājnieks mēnesī saražo ap 120 litriem atkritumu, kas ir 0,12 kubikmetri. Aprēķini veikti gan pēc izvesto, gan poligonā nogādāto atkritumu daudzuma.

Varētu jau, protams, atkritumu izvešanas biežumu, veikt pēc brīvprātības principa. Bet tas nebūtu godīgi pret visiem iedzīvotājiem. Proti, tad varētu veidoties situācija, ka apzinīgie liepājnieki maksās par neapzinīgo saražoto atkritumu izvešanu.

Tāpat noteikti jāņem vērā sanitārie apsvērumi, lai, neizvedot atkritumus, neveidotos antisanitāri apstākļi, kas var apdraudēt liepājnieku veselību.

Kāpēc katra mājsaimniecība nevar izvēlēties pakalpojuma sniedzēju? Pirmkārt, pašvaldība, kā to paredz normatīvie akti, ir izsludinājusi konkursu. Un tā rezultāti ir saistoši. Otrkārt, ja pilsētā atkritumus izvedīs divi operatori, neveidosies monopols. Gluži pretēji, būs veselīga konkurence – ja viens strādās azartiskāk, tas otram liks sasparoties.

Un visbeidzot, būtu absurdi, ja pa vienu ielu un pat vienā pagalmā cits aiz cita iebrauktu vairāku operatoru atkritumu mašīnas! Šādā situācijā cietēji būtu paši iedzīvotāji, jo, visticamāk, pieaugtu izvešanas cenas.

Liepājā, izstrādājot Saistošos noteikumus par atkritumu izvešanas biežumu, tika ņemti vērā arī sanitārie noteikumi. Sevišķi siltajā laikā. Līdz ar to viens no noteikumu punktiem paredz, ka atkritumu konteiners jāiztukšo vienu reizi 2 nedēļās.

Bet pats galvenais un noteicošais ir atkritumu apjoms, kā to paredz cits saistošo noteikumu punkts. Un tādēļ arī ir pieļaujamas atlaides atkritumu izvešanas biežumā. Taču šai situācijai tiks sekots līdzi, lai atsevišķi atkritumu ražotāji gružus neliktu citu liepājnieku konteineros, liekot līdzcilvēkiem maksāt par atkritumu, ko viņi nav saražojuši, izvešanu.

Jaunā sistēma ir vērsta uz atkritumu nozares sakārtošanu Liepājā un apkārtējos novados.

Patlaban viss noris, kā to paredz normatīvie akti. Septembrī pilsētas pašvaldība noslēdza līgumu ar jaunajiem operatoriem. Oktobrī operatori uzsāka līgumu slēgšanu ar klientiem.

Paredzu, ka šī nedēļa būs karstākā līgumu slēgšanas laikā. Kā nākamo karsto periodu prognozēju decembra pirmās dienas, kad jaunie operatori sāks izvest atkritumus. Tie, kuri būs piemirsuši noslēgt līgumus, tad atjēgsies.

Un visbeidzot trešais karstais posms noteikti būs brīdis, kad klienti saņems pirmos jauno operatoru rēķinus par atkritumu izvešanu.

Projekts paredz, ka tiks paaugstināts dabas resursu nodoklis. Nenoliedzami, ka dabas resursu nodokļa celšanās ietekmēs atkritumu izvešanas cenas. Šobrīd 1 tonna atkritumu izmaksā 12 eiro. Pēc projekta plānots, ka šis daudzums izmaksās 25 eiro, kas ir pieaugums par 13 eiro.

Tas nozīmē, ka būs jāpārskata tarifi un iedzīvotāji par 1 kubikmetru atkritumu varētu maksāt 20 līdz 30 eiro centus mēnesī vairāk. Taču gribu uzsvērt, ka tas ir tikai projekts, kura pieņemšana var aizkavēties pat uz gadiem. Vai pat tikt atlikta.

Bet šobrīd uzskatu, ka pašvaldību iepirkums ir ieguvums. Pirmkārt, līgums noslēgts uz 7 gadiem, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem šajā laikā nebūs jukas, lauzot galvas par jaunu līgumu slēgšanu. Otrkārt, iedzīvotājiem, atkritumu izvešanu nodrošinot diviem operatoriem, būs iespēja saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

Normunds Niedols, SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis