Protams, iestājoties aukstajam laikam, klientu pieplūdums ir jūtams, vietu mums pietiek un ir vēl brīvas. Nav jāsatraucas, ka kāds varētu palikt aiz svītras.

Ja cilvēks ir skaidrā un uz sadarbību tendēts – viņš šeit ir gaidīts. Līdz šim klientu bija diezgan maz, daudzi no viņiem ir aizgājuši uz saviem sociālajiem dzīvokļiem, atstājot brīvas vietas tiem, kuri nonākuši grūtībās.

Viena klientu kategorija ir tie, kuri pirms tam ir mitinājušies, kur pagadās, bet otra, kas parādās tieši šobrīd, – ir tie, kuri līdz šim īrējuši kādu vienkāršu dzīvoklīti par saviem minimālajiem līdzekļiem, bet vairs tā izdzīvot nevar, jo nav, ko samaksāt.

Cenu kāpums visam ir krass un kritisks, līdz ar to šie cilvēki vairs nevar noturēties virs ūdens,

dzīvokļa saimnieks, protams, izvēlas īrnieku, kurš ir maksātspējīgs, tad nu šie cilvēki nāk pēc palīdzības pie mums. Šobrīd tādi ir jau četri.

Nereti gadās dzirdēt, ka patversmē ir netīrs, rāpo prusaki un tāpēc grūtībās nonākušie cilvēki negrib te nakšņot vai meklēt palīdzību. Tomēr no pieredzes varu teikt, ka vairāk viņiem nepatīk fakts, ka te ir noteikumi.

Augšējos patversmes stāvos telpas ir tīras, tiek regulāri koptas un dezinficētas, bet tur ir aizliegts lietot alkoholu, ir jāmazgājas, jāievēro personīgā higiēna, jānēsā tīras drēbes, nedrīkst traucēt citiem apmeklētājiem, jāveido normālas attiecības. Jāmeklē darbs, ja tāda nav, jāuzlabo sava veselība, visu laiku jābūt sadarbībā ar sociālo darbinieku, tas uzliek pienākumus, un viņiem tas nepatīk.

Vieni saka, ka netīrs, citi – ka tur ir blusas, prusaki. Jā, gadās arī kāds prusaks, jo apmeklētāji ienes gan ēdienu, kas vairs nav derīgs ēšanai, gan ierodas tajās drēbēs, ar kurām iepriekš dzīvots uz ielas. Tāpat apģērbā ir kāda blusa, bet viņi uzskata, ka tas ir no patversmes. Katru mēnesi veicam dezinfekciju, lai cīnītos ar kaitēkļiem.

Visbiežāk šo nākas dzirdēt no zemākā līmeņa klientiem, kuri paši neievēro personīgo higiēnu. Lejā klientiem nekas vairāk par matraci nav, tur prusakiem nav īsti, no kā dzīvot un vairoties, arī regulāra dezinfekcija tur tiek veikta.

Zemā līmeņa patversme ir tāda vieta, kas līdzinās atskurbtuvei.

Tur cilvēks atnāk alkohola reibumā ar nostāju, ka savā dzīvē neko mainīt nevēlas, un mēs viņam dodam iespēju vienkārši izgulēties siltumā. Pieejama arī duša, iespēja uzsildīt tēju un skapis ar drēbēm, kur viņi tās brīvi var paņemt, ko nu tajā brīdī tur atrod. Priecātos, ja labdari apģērbu atvestu biežāk, tas mums tiešām ir vajadzīgs un noder.

Zemākajā līmenī nebaro, nav sadarbības ar sociālajiem darbiniekiem, jo ar cilvēku alkohola reibumā strādāt nav iespējams. Ja klients vēlas no šī zemākā līmeņa tikt uz otro stāvu, to droši var darīt, tikai jābūt skaidrā prātā un jāizrāda vēlme sadarboties.

Tomēr tie, kas guļ lejā, ir pamatkodols, kas šādu dzīvesveidu piekopj gadiem. Mūsu izpratnē tas nav labi, bet viņiem liekas normāli. Viņi negrib neko mainīt.

Oksana Martinova, Nakts patversmes vadītāja