Digitālās prasmes, vienkārši runājot, ir prasmju kopums, kas ļauj brīvi un droši justies digitālajā vidē.

Šīs prasmes var iedalīt piecās grupās: informācijas patērēšana, digitālā satura izveide un izmantošana, informācijas pārsūtīšana un uzglabāšana, informācijas meklēšana un mācīšanās tiešsaistē.

Ja cilvēki internetā pamana kādu šokējošu ziņu, tad lielākoties viņi reaģē divējādi:

vieni sāk klikšķināt uz šīs ziņas un nereti nokļūst krāpnieku rokās, otri ir noskaņoti skeptiski un meklē oficiālus informācijas avotus, lai ziņu pārbaudītu.

Šādi cilvēki demonstrē vairākas digitālajā pasaulē noderīgas prasmes: kritiski izvērtēt informāciju, atšķirt patiesību no viltojumiem, pārbaudīt informāciju, izmantojot uzticamus avotus, saprast, kam var un kam nevar uzticēties tiešsaistē, neļauties ietekmēšanai vai manipulācijai.

Lai cilvēku, kas darbojas digitālajā vidē, nevarētu tik viegli apkrāpt, ir svarīgi zināt digitālās drošības pamatnoteikumus –

atpazīt pikšķerēšanu, nespiest uz aizdomīgām saitēm, neatvērt e-pasta vēstules no nezināmiem sūtītājiem, lejupielādēt lietotnes tikai no uzticamām vietnēm.

Lai justos ērti digitālajā vidē, katram būtu jāprot izmantot ziņapmaiņas vietnes, sociālos medijus un e-pastu, apmaksāt rēķinus, iegādāties biļetes, pieprasīt medicīniskās izziņas vai pierakstīties pie ārsta, izmantojot tīmekļa vietnes un lietotnes.

Tāpat nepieciešams pārzināt savas darbavietas programmatūru. Bet, lai tiktu pie darba vietas un kaut vai nosūtītu savu CV potenciālajam darba devējam, vajadzētu prast lietot programmas Word un Excel un izveidot PDF dokumentu.

Vajadzētu arī izvērtēt programmas, kas būs noderīgas profesionālajā dzīvē, tāpat nebūtu slikti orientēties autortiesībās.

Ja cilvēks aktīvi veido un publicē saturu, tad neizmantot svešu saturu ir pamatnoteikums. Ir jāzina arī, kā aizsargāt savējo.

Pie digitāli izglītota cilvēka paradumiem pieder arī svarīgu dokumentu rezerves kopiju veidošana un glabāšana un elementāras zināšanas par to, kādu saturu nevajadzētu publicēt personīgajās lapās un ko nozīmē personas datu aizsardzība. Digitālā pratība ietver arī digitālo etiķeti.

Tāpat jāsaprot, ka digitālās prasmes nebūt nav statisks jēdziens.

Tās noveco tādā pašā tempā, kādā attīstās tehnoloģijas un pārveido mūsu ikdienu.

Tāpēc jārēķinās, ka tās būs jāatjauno regulāri.

Tam būs nepieciešama vēl viena svarīga prasmju grupa – spēja patstāvīgi meklēt informāciju, to apgūt un ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tā cilvēks nodrošināsies, ka nepalaidīs garām karjeras iespējas un mainīgajā pasaulē varēs uzticēties savām spējām.

Turklāt digitālās prasmes ir svarīgas ne tikai karjeras veidošanai. Arī ikdiena mainās, un, lai justos ērti, ir jāapgūst jauni sīkrīki un lietotnes. Piemēri nav tālu jāmeklē: sākoties Covid-19 mājsēdei, skolotāji un skolēnu vecāki izrādījās pilnīgi nesagatavoti tādu digitālo platformu pamatfunkciju kā konferenču zvani lietošanai, bet tagad tā daudziem šķiet ikdiena.

Digitālā pratība nozīmē optimizēt visus savas dzīves aspektus. Pat ikdienas rutīnas darbi kļūst vieglāki, ja spēj funkcionēt digitālajā telpā.

Oksana Tatarina, kustības “Riga TechGirls” līdzradītāja