Pirmdiena, 29. aprīlis Raimonds, Laine, Vilnis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Olafs Grigus: Iespēja, ka var tikt rīkots referendums, disciplinē politiķus

Likuma normai par pašvaldību referendumu ieviešanu būtu jāstājas spēkā jau 2024. gadā, šonedēļ vienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tam pašlaik gan nav izveidota nepieciešamā elektroniskā sistēma, tāpēc bija arī ierosinājums atlikt risinājumu līdz 2026. gadam. Kāpēc svarīgi ieviest pašvaldību referendumus?

Olafs Grigus: Iespēja, ka var tikt rīkots referendums, disciplinē politiķus
Foto: no personīgā arhīva
01.11.2023 06:15

"Kurzemes Vārds"

Saeimas komisijā panākta vienprātība par to, ka jāmēģina ieviest pašvaldību referendumus nākamā gada rudenī.

Problēma ar citiem sabiedrības iesaistes mehānismiem ir tāda, ka to lielai daļai nav obligāti saistoša spēka, kāds ir referenduma gadījumā, kad nobalsotais ir obligāti jāizpilda, bet ir tikai rekomendējošs raksturs.

Ja iedzīvotāji raksta kolektīvo iesniegumu pašvaldībai un savāc parakstus, tad jautājumu ieliek domes sēdes darba kārtībā, taču lēmums var būt uz vienu vai otru pusi.

Referendumam ir kvalitatīvi atšķirīgas sekas, ja tas tiek novests līdz galam.

Tiem pašiem jautājumiem, ko var risināt referenduma ceļā, ir citi mehānismi, ko izmantot pirms tam. Ja neizdodas novest pie vēlamā rezultāta, referendums ir pēdējais risinājums.

Viens no jautājumiem, ko paredz lemt referendumā, ir domes atlaišana. Būtisks aspekts ir tas, ka nevarētu rīkot šādu referendumu gadu pirms un gadu pēc pašvaldību vēlēšanām.

Viss garais periods līdz 2026. gadam tad arī pārklātos ar šo liegumu, tomēr ir vismaz divi iemesli, kāpēc mehānisms svarīgs arī šajā laikā. Tas vēlēšanu laikā motivētu politiskos spēkus būt atbildīgākiem, piezemētākiem savā priekšvēlēšanu retorikā, nesolīt fantastiskas lietas un nemelot, jo domi varēs atlaist.

Ja atliekam līdz 2026. gadam, tad gan iedzīvotājiem, gan politiķiem vispār zustu pārliecība, ka referendumi tiks ieviesti.

Jo par tiem runājam jau kopš 90. gadiem.

Otrkārt, iedzīvotājiem būtu vērtīgi zināt, ka viņiem būs iespēja atlaist domi, kad gads būs pagājis. To nezinot, nebūs motivācijas sākt gatavoties vākt parakstus, organizēties.

Likumā jau ierakstīts, par kādiem jautājumiem var rīkot pašvaldību referendumus – domes atlaišana, pašvaldību telpiskais plānojums un attīstības stratēģija.

Bijušais VARAM ministrs Māris Sprindžuks rosināja komisijai papildināt sarakstu ar to, ka iedzīvotājiem referendumā vajadzētu lemt par novada robežu maiņu, bet tas ir pretrunīgi vērtēts jautājums un šobrīd neesot prioritārs.

Iespēja, ka var tikt rīkots referendums, disciplinē politiķus,

izslēdz iespēju, ka būs pilnīga patvaļa un sajūta, ka līdz nākamajām vēlēšanām nekas nevar notikt un sabiedrība nekādi nevar apturēt tādu pārvaldīšanu, kas nav tās interesēs.

Olafs Grigus, sabiedrības par atklātību “Delna” pētnieks

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz