Pāvilosta ir viena no tām mazo ostu pārvaldēm, kas mūsu veiktajā revīzijā izskatījās vissliktāk. Runājot par ostas attīstības plānošanu, šeit, līdzīgi kā pārējo ostu pārvaldēs, pietrūka konkrētu rezultātu un darbības rādītāju.

Pāvilostas ostas pārvalde nav izstrādājusi ilgtermiņa finanšu prognozi piecu gadu periodam – tā ir prasība, kuru paģēr normatīvie akti. Līdz ar to nav skaidras attīstības programmas, tāpēc par ostas pārvaldi nevaram runāt kā par stratēģiski un finansiāli labi pārvaldītu organizāciju.

Uz ostu pārvaldēm attiecas ļoti daudz normatīvo aktu, viens no tiem ir atkritumu apsaimniekošanas plāni, kuri jāapstiprina pašām ostām. Pāvilostas plāns ir izstrādāts ļoti sen, tas ilgstoši nav aktualizēts un atjaunināts, tāpēc nevaram spriest, vai atkritumi tiešām tiek apsaimniekoti. Gandrīz nekas nav zināms par iespēju atkritumus nodot, nodošanas kārtību un to, kas ar tiem notiek pēc tam.

Vēl ostas pārvaldei divreiz gadā jāsagatavo obligātie pārskati. Pāvilostas ostas pārvaldnieks šos pārskatus ne vienmēr tika sagatavojis vai arī sagatavojis tādā kvalitātē, pēc kuras nevar spriest un vērtēt ostas darbības rezultātus. Līdz ar to trūkst skaidras un saprotamas informācijas gan par nomas līgumiem, gan piestātnēm un peldlīdzekļiem.

Ostā samazinās apgrozījuma rādītāji, mazo ostu reitingā tā atrodas zemu. Iemesls tam ir tāds, ka Pāvilostā nav sakārtota peldlīdzekļu uzskaite. Ja precīzi netiek reģistrēti peldlīdzekļi, par kuriem būtu jāiekasē samaksa, tad Valsts kontrole nevar pārliecināties par ieņēmumiem.

Pāvilostas osta jau trešo gadu strādā ar zaudējumiem.

Tāpat nav skaidrs, kas notiek ar ostas aktīviem – gan pašvaldības, gan valsts. Valdījumā nodotie (valsts) aktīvi nav jāuzrāda ostas bilancē, bet gan ārpus tās.

Pāvilostā, līdzīgi kā dažās citās ostu pārvaldēs, šie aktīvi nebija pareizi uzskaitīti. Ja mēs kā finanšu pārskata lietotāji gribam paskatīties, kā sokas ostas pārvaldei, un bilancē redzam valsts aktīvus, veidojas nepareiza aina.

Nav arī precīzu aprēķinu par to, cik izmaksā noteikts pakalpojums, kādi ir ieņēmumi – šāda veida grāmatvedība netiek veikta, tāpēc nav skaidrs, kuri pakalpojumi ģenerē ienākumus un kuri rada zaudējumus.

Pāvilostas osta nav korekti izstrādājusi arī zemes nomas maksas noteikšanas kārtību un nomas kritērijus. Šeit nomas maksas tika slēgtas par nesamērīgi zemu cenu – 14 centi par kvadrātmetru.

Tāpat noteikumi, kā tika slēgti šie nomas līgumi, ir vienā lielā juceklī – bija gan gada maksa, gan maksa par kvadrātmetru, vietām vēl kāds cits variants. Pilnīgi nekādas caurskatāmības – tā nav laba finanšu pārvaldība.

Tālāk ir interešu konfliktu pārvaldība. Ostā kārtība šo konfliktu pārvaldīšanā nav izstrādāta un nav nokārtotas amatu savienošanas atļaujas. Tas pašvaldībai jādara kopā ar ostas pārvaldi. Ja ostas pārvaldnieks darbojas vēl kādā citā organizācijā, tad ir nepieciešama amatu savienošanas atļauja.

Pāvilostas ostas pārvaldnieks līdz 2019. gada sākumam bija dalībnieks četrās kapitālsabiedrības un divās biedrībās darbojas vēl joprojām.

Ir vēl arī citas aizdomas par iespējamiem interešu konfliktiem.

Piemēram, revīzijas laikā konstatējām, ka līgumi par ostas labiekārtošanas darbiem (51 tūkst. eiro apmērā) slēgti ar ostas valdes locekļu radiniekiem – par to ziņojām KNAB.

Otrs gadījums, kuru nodevām izskatīšanai – osta bezatlīdzības lietošanā bija nodevusi par ES fondu naudu iegādātu ceļamkrānu (120 tūkst. eiro vērtībā) un izcelšanas platformu. Par šo KNAB jau sodīja ostas pārvaldnieku.

Pāvilostas ostas pārvaldei pašlaik ir sniegti ieteikumi pilnveidot attīstības plānu – noteikt mērķus un uzdevumus, lai saprastu ostas virzību un uzlabotu rādītājus. Sniegts ieteikums sakārtot finanšu uzskaiti tā, lai bilancē būtu vieni aktīvi un ārpus bilances – valdījumā esošie.

Tāpat jāuzlabo maksas pakalpojumu cenrāži. Sniegts ieteikums izstrādāt zemes nomas maksas noteikšanas kārtību un kritērijus, lai būtu skaidrs, kā maksa tiek piemērota – uz gadu vai kvadrātmetru.

Visām pašvaldībām un ostu pārvaldēm esam ieteikuši pavērtēt, vai ostas pārvalde jāsaglabā kā pašvaldības iestāde (kā tas ir šobrīd), vai tā jāpārveido par kapitālsabiedrību – tā, kā tas šobrīd notiek ar lielajām ostām.

Oskars Erdmanis, Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta pārstāvis