Grozījumi noteikumos tika ieviesti, jo mainīsies pieeja vakcinācijai pret Covid-19 un būs vienkāršoti balstvakcinācijas noteikumi. Nepieciešamību darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 turpmāk līdzīgi kā līdz šim izglītības un sociālajā jomā, arī veselības nozarē strādājošajiem varēs noteikt darba devējs.

Taču arī turpmāk vakcinācija pret Covid-19 joprojām būs stingri rekomendēta tiem, kas darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19.

Tāpēc darba devējam, izvērtējot katra darbinieka pienākumus, inficēšanās riskus un iespējamos riskus citu cilvēku veselībai, saglabātas tiesības noteikt darbus, kurus var veikt tikai vakcinētas personas. Un tas tiešā mērā attiecas uz sociālās un veselības aprūpes iestāžu nodaļās strādājošajiem, kuri ir ciešā kontaktā ar slimiem cilvēkiem un risks saķert Covid-19 ir liels. Tādēļ uz mediķiem attiecas stingrā rekomendācija vakcinēties, bet vairs nebūs obligātums šīs nozares administratīvajā jomā strādājošajiem, kā tas bija pagājušajā gadā.

Jāņem vērā, ka pirms gada situācija ar Covid-19 izplatību un saslimšanas gadījumu specifiku jeb daudziem smagiem gadījumiem ļoti krasi atšķīrās no situācijas tagad.

Latvijā nedaudz vairāk kā 70% iedzīvotāju ir veikuši primāro vakcināciju, arī valdošais vīrusa paveids neizraisa tik smagu slimības gaitu kā iepriekšējie paveidi.

Redzam, ka saslimstība ir augsta, bet cilvēki, kuriem kovids būtu jāārstē slimnīcās, nav lielā skaitā, līdz ar to slogs uz veselības aprūpes sistēmu vai apdraudējums ārstniecības iestādēm pārslodzes ziņā nav.

Tāpat vakcinācijas nepieciešamību īpaši noteikt var darba devēji un iestādes, kurām jānodrošina darba nepārtrauktība. Piemēram, omikrona gadījumā daudzās darbavietās ļoti daudzi darbinieki vienlaikus slimoja. Potēšanās novērš smagus slimības riskus un iespēju ātrāk atgriezties darbā.

Arī turpmāk cilvēki varēs izveidot Covid-19 sertifikātus, bet Latvijā netiek plānots atjaunot šo prasību – uzrādīt sertifikātu, saņemot pakalpojumus un apmeklējot pasākumus.

Protams, pakalpojumu sniedzējs, iestādes un uzņēmēji var to pieprasīt pēc savas brīvprātīgas iniciatīvas, taču pieredze rāda, ka bez īpašas vajadzības to nedara. Bet, protams, sertifikāta prasību varēs atjaunot pie gadījumiem, ja iestātos dramatiskāki scenāriji.

Ir vēl būtiski iemesli, kādēļ bija nepieciešami grozījumi noteikumos. Proti, tos pieņēma saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes jaunākajām rekomendācijām par turpmāko plānoto pieeju un izmaiņām vakcinācijas pret Covid-19 kārtībā.

Respektīvi, plānots iet prom no sarežģītās kārtības, kas paredzēja rēķināt noteiktu mēnešu un dienu skaitu pēc vienas vai citas vakcīnas saņemšanas, bet turpmāk ieviest līdzīgu principu kā sezonālās gripas gadījumā – tā būtu viena pretkovida pote sezonā.

Otrkārt, nākamajā mēnesī paredzēts, ka Eiropas Zāļu aģentūra varētu reģistrēt pielāgotās Covid-19 vakcīnas, iekļaujot tajās aizsardzību pret jauniem kovida vīrusa paveidiem.

Turpmāk potēšanās būs katra paša ziņā, taču jāpatur prātā – vakcinējamies, lai pasargātu sevi un citus, nevis tikai tādēļ, ka darba devējs varētu to pieprasīt, ķeksīša pēc.

Lai arī situācija ar saslimstību nav tik kritiskā līmenī kā pirms gada, vienalga ieteikums potēties būtu ne vien riska grupām un senioriem vecumā virs 65 gadiem vai specifiskas nodarbinātības grupas iedzīvotājiem, bet ikvienam!

Oskars Šneiders, Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs