Sestdiena, 27. aprīlis Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Paula Mota Garsija: “Esam tik atšķirīgi un reizē tik līdzīgi”

Lai stiprinātu sadarbību un atrastu abu 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu Liepājas un Evoras projektu saskares punktus, šonedēļ Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgā viesojas portugāļu delegācija – pašvaldības un projekta komandas vadība.

Paula Mota Garsija: “Esam tik atšķirīgi un reizē tik līdzīgi”
Foto: Kārlis Volkovskis, no “Liepāja 2027” arhīva
05.10.2023 06:08

"Kurzemes Vārds"

Intervija ar “Evoras 2027” komandas vadītāju Paulu Motu Garsiju.

– Kas, jūsuprāt, ir Liepājas programmas stiprās puses, kuras būtu pārņemamas arī Evoras aktivitātēs, domājot par 2027. gada programmu?

– Šī vizīte Liepājā ir ne tikai neticami lieliska pieredze, bet ļauj arī daudz veiksmīgāk ieskicēt kopīgos sadarbības modeļus ar skatu uz 2027. gadu.

Bija nozīmīgi iepazīt personīgi ”Liepājas 2027” komandu, redzēt, kāds ir pilsētas kultūras un mākslas programmas piedāvājums, saprast, kur ir pamats burvīgajam Liepājas ”nemieram”.

Neraugoties uz daudzajiem kilometriem, kas šķir abas pilsētas, mums ir daudz kopīgā, kas satuvina un vieno.

Mani ļoti pārsteidza, cik ļoti atšķirīgas ir mūsu programmas un cik daudz kur reizē tomēr varam sadarboties un cits citu papildināt.

Tāpat man vienkārši gribas pateikt, ka esmu personīgi ļoti priecīga par iespēju iepazīt Liepāju. Man ļoti patīk sadarboties ar jums. Evorai paveicies ar tik lielisku partneri Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmā.

Vienā no diskusijām par Eiropas sapni es tā arī teicu, ka

Liepāja pati ir šī sapņa piepildījums – rosīga pilsēta tik tuvu dabai, jūras krastā, ar radošiem ļaudīm, kas te mīt.

Man šķiet, ka tieši šis pilsētvides, dabas un cilvēku darbošanās savienojums ir Liepājas ”nemiera” programmas spēks.

Vēl vairāk, es pat teiktu, ka Liepāja ir lieliska recepte, kā dzīvot modernajā pasaulē – te ir miers, laiks un vieta, kas ir būtiski izdzīvošanai klimata pārmaiņu apstākļos un nepieciešamajai paradumu maiņai.

– Un kas ir Evoras piedāvājuma spēks, kas varētu būt noderīgs liepājniekiem?

– Arī mūsu programmā būtiska vieta ir ierādīta cilvēka attiecībām ar dabu, te saskatu labu iespēju sadarbībai ar Liepāju.

Tāpat mums programmā ir atsevišķa vieta konferencēm par UNESCO mantojuma saglabāšanu, un, tā kā Kuldīga nupat ir ieguvusi šo statusu, noteikti saskatu, ka varam apmainīties ar pieredzi arī šajā jomā.

Jautājums par to, kā dzīvot vietā, kas ir īpaši aizsargāta kā pasaules mantojums, noteikti ir aktuāls kā kuldīdzniekiem, tā mums.

Tāpat arī pieredze, kā palikt unikāliem un reizē neatpalikt no Eiropas kopējām tendencēm, arī šis temats, man šķiet, mums ir kopējs ar Liepāju.

Bet tā tīri praktiski izrādās, ka daudzbalsīgās dziedāšanas tradīcija ir pazīstama gan Portugālē, gan šeit pie jums, Kurzemē, tāpēc mēs varam burtiski “sadziedāties” un likt to dzirdēt visai Eiropai.

– Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem jums jāsakaras, gatavojoties 2027. gadam?

– Sabiedrības iesaistes jautājums, ko savā pieteikumā akcentējusi arī Liepāja, manuprāt, ir būtisks ne tikai mums un jums, bet ir aktuāls visā Eiropā, jo eiropietis ir skrienošs, mūžam aizņemts un grūti iesaistāms kaut kādās aktivitātēs.

Tāpēc iesaiste noteikti būs izaicinājums, jo gribam, lai programma ir pilsētnieku lepnums, un šeit, pie jums, redzam, ka jūs paši ļoti lepojaties ar to, ka Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā.

Arī mums tas ir vietējo iedzīvotāju un visa reģiona pašapziņas celšanas jautājums. Mūsu reģions Portugālē gadiem stereotipiski tiek uzskatīts par tādu, kur cilvēki ir paslinki, tādi nevērtāki, tāpēc Eiropas kultūras galvaspilsētas programma ir nozīmīgs instruments, kā likt mūsu cilvēkiem lepoties ar to, kas viņi ir, novērtēt savas spējas un savu ieguldījumu.

Tāpēc piedalīšanās šajā Eiropas mēroga sacensībā un uzvara nacionālajā konkursā mums ir patiešām nozīmīgs solis ceļā uz iesīkstējušo stereotipu graušanu, un mēs to saredzam, kā iespēju ikvienam iedzīvotājam noticēt saviem spēkiem.

Tas ir jautājums par kopeksistenci pasaulē pretēji dominancei, par katra cilvēka ieguldījuma nozīmīgumu.

Uzskatām, ka tieši šī mūsu pieredze, kā lauzt aplamus uzskatus par sevi un būt citu novērtētam, var noderēt arī citiem eiropiešiem.

Tāpat uzskatām, ka liela uzmanība būtu jāpievērš klimata pārmaiņu aspektam, jo mums ir būtiski jāmaina savi paradumi, ja gribam saglabāt mūsu planētu kā vietu, kur dzīvot.

Tāpat izaicinājums, ko saredzam, ir iespēja mazai balsij tikt sadzirdētai Eiropā. Arī tā, mūsuprāt, ir viena no aktuālajām problēmām šobrīd – saglabāt savu lokalitāti globālajā pasaulē.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz