Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pāvels Jurs: Ukrainas sabiedrība ir sašķelta

Pāvels Jurs: Ukrainas sabiedrība ir sašķelta
Foto: liepaja.lv
08.03.2014 07:00

Pāvels Jurs, liepājnieks, vēstures skolotājs

Feodosijā – Krimas pilsētā, kas atrodas aptuveni divu stundu
brauciena attālumā no Sevastopoles, dzīvo mans vectēvs. Viņš šobrīd atrodas
notikumu epicentrā. Ņemot vērā šā brīža notikumus Ukrainā, ar vectēvu sazinos
ik dienu.

Situācija kopumā raksturojama ar vārdu ”bardaks”. Valstī ir
visatļautība, neviens īsti nesaprot, kura puse ir iesaistīta notikumos, bet
kura puse – nē. Faktiski ir runa par Krimas okupāciju.

Ekonomika iet uz leju, ir sākušās problēmas ar algu un
pensiju izmaksu. Kad notikumi pagājušajā gadā risinājās Kijevā, Maidanā, šādas
problēmas Feodosijā nebija, taču šogad šīs problēmas ir arī Krimā. Tauta
faktiski tiek kūdīta, ir dažādas provokācijas, dažnedažādi notikumi, tostarp
šaušana.

Vectēvam pensija izmaksāta nepilnā apmērā. Turklāt pensiju
izmaksa kavējas. Tādēļ cilvēki ir neziņā – maksās vai nemaksās. Dažiem pensijas
tiek izmaksātas pa daļām. Vectēvs zināja teikt, ka ekonomiskās krīzes dēļ
pensijas tikšot samazinātas, runājot, ka par 50%.  

Kā zināms, 16.martā Krimā notiks referendums par
pievienošanos Krievijas Federācijai. Ir jāsaprot viena lieta: Krimas
iedzīvotājiem etniskā ziņā ir lielāka saikne ar Krievijas Federāciju, nekā ar
Ukrainu. Domāju, ka nevis varētu būt tā, ka referenduma rezultāti vairāk vilks
uz Krievijas pusi, bet tieši tā arī būs. Jau vēsturiski tā izveidojies. Jau
18.gadsimta beigās, Katrīna II Krimu pievienoja Krievijas impērijai, savukārt
Hruščovs šo teritoriju 1954.gadā vienkārši uzdāvināja Ukrainai. Nevar mākslīgi valsti
paņemt un pievienot citai valstij, jo etniskā kopiena jūt lielāku saikni ar
Krieviju.

Mans vectēvs ir vecs vīrs un es šaubos, vai viņš baidās
iziet uz ielas vai jūt cita veida bailes. Viņš ir mednieks – paņems bisi rokās.
Tas ir tāds vecums, kad baidīties vairs nav vērts. Bet patīkami šie notikumi
noteikti nav.

Sazinos Ukrainā ne tikai ar vectēvu, bet arī ar paziņām –
jaunākiem cilvēkiem, no kuriem viens ir students, bet otrs – strādājošais. No
viņiem esmu uzzinājis, ka, viņuprāt, jukas rīko Kļičko un opozicionāri. Viņi
arī domā, ka opozicionāri, iepriekš piedalījušies Maidanā, cenšas provocēt
Krimā dzīvojošos, kūda tautu.  

Ukrainas sabiedrība ir sašķelta. Nacionālisti uzskata, ka
visam jābūt tikai ukraiņu valodā. Otra puse ir krievvalodīgie, līdz ar ko
krievu valoda Krimā būs. Krimā krievu valoda ir bijusi ar reģionālas valodas
statusu. Vairums Krimas iedzīvotāju uzskata, ka nemierus provocē paši ukraiņu
nacionālisti, nevis krievi.

Uz ielas iziet baiļu neesot arī jaunajiem ļaudīm, jo spēki
esot centrēti galvenokārt ap militārajām bāzēm. Īpaši – Sevastopolē. Feodosijā
militārā klātbūtne neesot tik jūtama. Krievijas militārā klātbūtne
visizteiktākā ir vietās, kur ir kara bāzes – slēgtajās teritorijās. Pa pilsētu
ar šautenēm akurāt nestaigājot.

Tas, ko mums rāda, ka pa pilsētu staigā karavīri ar
šautenēm, īsti neatbilstot patiesībai. Ja tic Krimas iedzīvotājiem, tad tas
notiek tieši kara bāzēs un to tuvumā.

Prognozes ir ļoti vienkāršas: visticamāk, Krima tiks
pievienota Krievijas federācijai. Acīmredzot, karš ir neizbēgams. Domāju, ka
ukraiņi negribēs atlaist Krimu, atdot to tik viegli Krievijai. Jo ir jārēķinās,
ka Krima – tie ir resursi, kas ir vajadzīgi Krievijai.

Jo runa jau ir ne tikai par pilsoņu aizsardzību, jāskatās plašākā
kontekstā. Krima ir ekonomiski izdevīgs apgabals. Krima – tā ir Melnā jūra,
kūrorti, auglīgas zemes, kur var nodarboties ar lauksaimniecību. Un Krima ir
arī labi attīstīta rūpnieciskā ziņā. Ņemot vērā visus šos faktorus, Krimā,
piemēram, Sevastopolē, vienmēr bijušas kara bāzes u.c., jo Padomju savienība,
ja runājam no ekonomiskā skatu punkta, ir ieguldījusi pietiekami daudz līdzekļu
Krimā un, domāju, ka viņiem ir vēlme tos arī atgūt.

Ja atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka karš nekad nesākas
vienas dienas laikā. Es, protams, gribētu ticēt, ka man nav taisnība, gribu cerēt,
ka tā tas nenotiks, bet pagaidām manas zināšanas par vēsturi rāda to, ka viss
notiekošais ir pietiekami reāli. Pretējā gadījumā taču visi būtu atkāpušies un
viss būtu kārtībā. Taču notiek provokācijas. Turklāt, manuprāt, šobrīd
svarīgākais nav meklēt, kura puse vainīga. Rezultāts ir tāds, ka aizmirstam, ka
runājam par dzīviem cilvēkiem.

Krievi viennozīmīgi ir Krimā. Tas, ka viņiem uz uzplečiem
nav Krievijas karoga, vēl neko nenozīmē. Tā dezinformācija, kas notiek, arī nav
normāla. Paskatāmies kaut vai uz Krievijas ārlietu ministra izteikumiem! Viņš
vienmēr ir tāds argumentēts, bet šobrīd es viņa argumentus nejūtu. Teikt: mēs
aizsargāsim savus pilsoņus, esam gatavi pamainīt savu likumdošanu, lai tikai
pie mums kāds pievienojas… Ja Krima pievienosies Krievijas Federācijai,
starptautiskās normas nebūs pārkāptas.

Un vēl jāatzīmē, ka starptautiskā sabiedrība jūtas
bezspēcīga, jo Krievijas Federācijai ANO padomē ir veto tiesības. Līdz ar to
situācija ir stulba: arī ANO neko nevar izdarīt, jo Krievija var uzlikt veto.

Lietuvas prezidentes izteikumi par Baltijas valstīm
ceturtdien medijos mani patiesībā nepārsteidza. Viss ir iespējams. Ja
paskatāmies uz vēsturisko pieredzi Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā, tad var
secināt, ka viss ir ķēdes reakcija. Nevar justies īsti drošs, ja nepārtraukti
pie valsts robežām  notiek dažādas
militārās mācības un lidinās armijas lidmašīnas.

Protams, jācer, ka tik tālu neaizies, ka nebūs sliktākais
scenārijs. Taču nedomāt par: kā būtu, ja būtu, šobrīd nevaru… Tas viss
notiek…

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz