Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē mēs pastāvīgi daudzu citu
aizlūgumu vidū Dieva priekšā nesam divas visai Liepājai nozīmīgas problēmas –
Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas darbus un ”Liepājas Metalurga” smagās
problēmas.

Kamēr ar pateicību Dievam mēs varam priecāties un redzēt kā
katedrāles atjaunošana ir uzsākusies un sekmīgi norit, tikmēr pieminot ”Liepājas
Metalurga” vārdu mūs pārņem dziļas skumjas – tā vien šķiet, ka šī Dieva dāvana,
kas liepājniekiem daudzu desmitu gadu garumā devusi daudz svētību, aizvien
vairāk sabrūk un tuvojas neatgriezeniskām beigām. Mēs tomēr lūdzam, jo ticam,
ka Dievs var darīt brīnumus.

Tai pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst būtisko garīgās
dzīves likumu: ”Ora et labora”, t.i. lūdzies un strādā! Ja mēs ko lūdzam un
patiesi ticam, ka Dievs mūsu lūgšanu uzklausīs un mums palīdzēs, tad mūsu
uzdevums ir darīt visu, ko paši spējam, lai lūgto mērķi sasniegtu.

Šobrīd, vērojot situāciju, šķiet, ka strādnieki, kuru
ģimenes šī problēma skar vissmagāk, ir pilnīgi paralizēti. Tie uz ”Liepājas
Metalurga” bojā eju skatās kā uz dabas katastrofu, kurai pretoties nav
iespējams. Tā vien izskatās, ka strādnieki ir neorganizēti un iebaidīti. Vismaz
plašsaziņas līdzekļos, runājot par ”Liepājas Metalurga” problēmām strādnieki
neparādās kā būtisks faktors šīs problēmas risināšanā.

Tikmēr plaši tiek runāts par trīs lielo akcionāru Kirova
Lipmana, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala domām, vēlmēm, savstarpējiem
ķīviņiem u.t.t., radot iespaidu, ka ”Liepājas Metalurgs” ir kaut kāda šo trīs
vīru izveidota vienas sezonas SIA, pilnīgi ignorējot, ka tas ir uzņēmums ar
būtisku nozīmi Latvijas un īpaši Liepājas saimniecībā, ka tas ir uzņēmums ar
slavenu vēsturi, uzņēmums, ar kuru lepojušās vairākas paaudzes Liepājā,
uzņēmums, kas bijis par svētību daudzu gadu garumā un devis darbu tūkstošiem
liepājnieku. Tas ir viss, par ko būtu jāiestājas un ar visiem spēkiem jācīnās
pašvaldībai un valdībai, lai šī Dieva dāvana netiek sapostīta, bet izskatās, ka
šīs struktūras lielo problēmu priekšā ir vājas un neapņēmīgas.

Domāju, nevienam nav noslēpums, ka gadījumā, ja ”Liepājas
Metalurgs” nespēs atkopties, tas būs smags trieciens ne tikai Liepājai, bet
visai Latvijai, jo nav jau uz spēles tikai tās pāris tūkstošu darba vietas, ko
nodrošina pati rūpnīca, bet vēl vairāki tūkstoši darba vietu, kas šādā vai tādā
veidā saistītas ar ”Liepājas Metalurgu”. Pēc dažiem aprēķiniem Liepājā bez
darba un ienākumiem var palikt līdz pat 15 000 cilvēku, un tā jau būtu
liela mēroga katastrofa, tās būtu tūkstošiem cilvēku traģēdijas.

Šobrīd mēs visi esam padarīti par šo trīs vīru ķīlniekiem –
mūsu nākotne, Liepājas nākotne it kā būtu atkarīga no šo trīs vīru labā
noskaņojumam, viņu labās gribas, viņu savstarpējiem ķīviņiem un untumiem.
Sevišķi skumdina un pat izraisa dziļu neizpratni ziņas par šīs rūpnīcas
akcionāru drudžainajiem privātajiem darījumiem, kas mērāmi miljonos latu.
Varbūt tās ir tikai preses pīles, neesmu varējis to pārbaudīt, bet ja vien tas
ir patiesi, tad tas ir skandalozi! Tā nerīkojas uzņēmēji ar goda prātu un
atbildības sajūtu! Tā vietā, lai darītu visu iespējamo, lai glābtu savu
uzņēmumu, lai nodrošinātu algas tiem, kas godprātīgi strādājuši, kas ir
cerējuši uz solīto algu, šī strādnieku nestā peļņa tiek nobēdzināta un slēpta
ofšoros personīgajam labumam.

Patiesībā ir jābrīnās, ka visi šie godīgie darba ļaudis, kas
gādājuši par akcionāru turību, tagad tik vienaldzīgi noraugās uz to, kā
rūpnīcas īpašnieki ar savu bezatbildību ir gatavi pakļaut postam tūkstošiem
Liepājas ģimeņu. Esmu pārliecināts, ka vācu, 
franču, arī britu strādnieki jau sen būtu uz ielām, lai cīnītos par
savām tiesībām, bet acīmredzot, mūsu strādnieki ir tādi, kas savā labā neko
panākt nespēj.

Tāpēc to darīt un savus ļaudis aizstāvēt ir valdības un
pašvaldības svēts pienākums. Notiekošais kārtējo reizi vedina domāt, ka Latvijā
valda tiesiskais nihilisms, ja iet runa par bagāto interesēm. Valsts
amatpersonu nespēja aizsargāt tautas intereses tikai veicina neuzticību un
nedrošības sajūtu.

Zinu jau, tūlīt kāds no šiem atbildīgajiem ļaudīm uzdos man
atrast atbildi – ko darīt šajā situācijā? Tas ir jūsu uzdevums, tam jūs esat
izraudzīti. Mans uzdevums ir neklusēt, kad redzu kliedzošu netaisnību, kas tiek
nodarīta ļaudīm, kas paši sevi aizstāvēt nespēj. Uz to mani aicina un pilnvaro
Dieva vārds: ”Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā
labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!” (Salamana pamācības
31:8)

Darīsim atbildīgi katrs savu pienākumu, tad arī Dievs svētīs
mūsu darbu un ļaus atrast izeju no visām grūtībām un ļaus īstenoties plāniem,
kas vērsti uz mūsu pilsētas uz mūsu tautas labklājību. Tad mūsu lūgšanas varēs
piepildīties, un tauta jutīsies aprūpēta un aizsargāta, un tai vairs nebūs
jākaunas ne par savu valsti, ne savu valdību.