Intervija ar AS “Sadales tīkls” tehnisko direktoru Raimondu Skrebu.

– Cik, procentuāli mērot, elektrību pārvada pa zemē ieraktiem kabeļiem un cik – vados pa gaisu?

– Zemē ierakts kabelis ir visdrošākais un visizturīgākais risinājums, tomēr finansiāli visdārgākais, tādēļ tos prioritāri izbūvē pilsētās, kur ir blīva infrastruktūra, kā arī reģionos, kur ir lielāki bojājumu riski, piemēram, mežainās teritorijās, kur koki varētu krist virsū gaisvadiem.

Otrs risinājums ir gaisa jeb piekarkabelis – pret laikapstākļu nestajiem izaicinājumiem gana izturīgs un vienlaikus lētāks izbūvē.

Pašlaik pazemes kabeļu un piekarkabeļu īpatsvars sadales elektrotīklā sasniedzis 65%.

Visvairāk ārējo apstākļu ietekmējami ir kailvadi, kas pašlaik vēl veido apmēram 30% sadales elektrotīkla, taču šo tehnisko risinājumu tīkla pārbūvē vairs neizmanto.

Kurzemē kabeļu un piekarkabeļu īpatsvars vidēji ir jau apmēram 70%.

Visblīvākais kabeļu tīkls ir Liepājā (98%) un Ventspilī (96%), kas vairāk nekā citas pilsētas ir pakļautas vētru ietekmei.

– Kas paveikts, lai uzlabotu elektropārvades drošību un pakalpojuma kvalitāti?

– Sadales operatora pārvaldīto elektrolīniju kopējais garums visā Latvijā sasniedz 92 tūkstošus kilometru (divreiz apkārt zemeslodei!).

Šāda apjoma elektroapgādes infrastruktūras modernizāciju nav iespējams veikt uzreiz.

Katru gadu tiek pārbūvētas vai atjaunotas elektrolīnijas vidēji 1400–1800 kilometru garumā un pārbūvētas 2–3 lielās transformatoru apakšstacijas.

Kurzemē 2023. gadā pārbūvētas elektrolīnijas vairāk nekā 230 kilometru garumā, kā arī viena transformatoru apakšstacija.

2023. gadā elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā visā valstī ieguldīti 54 miljoni eiro.

Ieguldījumus plānots turpināt – laikā no 2024. līdz 2033. gadam elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā Latvijā plānots ieguldīt vidēji 74 miljonus eiro gadā.

Papildus apmēram 90 miljoni eiro elektroapgādes sistēmas modernizācijai piesaistīti no ES Atveseļošanas fonda.

– Kādi vēl ir cēloņi elektropadeves pārrāvumiem, un ko darāt, lai mazinātu to iespējamību?

– Ik gadu veicam elektrolīniju trašu tīrīšanu, iztīrot 4–5 tūkstošu kilometru garumā.

Tiesa, jāņem vērā fakts, ka spēcīga vēja un citu stihiju laikā mēdz lūzt un gaisvadu līnijas bojāt arī garie koki, kas aug ārpus elektrolīniju trasēm.

Samērā bieži elektrolīnijas gadās sabojāt, veicot rakšanas, mežistrādes, lauksaimniecības darbus.

Tāpat gadās arī tehnoloģiski traucējumi, tāpēc pilnībā izvairīties no elektrības pārtraukumiem nav iespējams ne Latvijā, ne citās valstīs.

Labā ziņa – līdz ar tīkla viedizāciju un darba procesu pilnveidošanu elektroapgādi atslēgumu gadījumā mūsdienās ir iespējams atjaunot relatīvi ātri pat plašāku bojājumu situācijās.

Uzziņai

Kopējais elektroapgādes pārtraukuma ilgums vienam klientam 2023. gadā

Latvijā – 268 minūtes.
Igaunijā – 530 minūtes.
Lietuvā – 271 minūte.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.