Raimonds Treibahs: Vajadzētu saņemt visu pensiju, kas pienākas
Vairāk nekā trešdaļa jeb 35% respondentu virs 50 gadiem, sasniedzot pensijas vecumu, plāno turpināt darba gaitas, lai spētu nodrošināt labklājīgas vecumdienas, rāda “Luminor Bank” veiktā aptauja 2022. gada decembrī. Taču tas ir tikai viens no apsvērumiem, ir arī patikšana par to, ko ikdienā dari.
"Kurzemes Vārds"
Intervija ar strādājošu pensionāru, grobiņnieku Raimondu Treibahu.
– Cik ilgi oficiāli jau skaitāties pensionārs?
– Pensijā esmu no jūnija, taču turpinu strādāt. Mana sieva ir tajā saulē, ko es darīšu viens pats mājās? Tā es turpinu. Esmu kolektīvā, citādi būtu garlaicīgi.
– Tātad iemesls nav tas, ka ar pensiju vien nevarētu izdzīvot?
– Nē, uzskatu, ka salīdzinoši man pensija ir diezgan laba. Tā kā sievas vairs nav, bet bērni ir lieli, tie savā dzīvē, mājās es būtu viens pats. Veselība atļauj, un es strādāju.
– Kādā nozarē?
– ”Latvijas autoceļu uzturētājā”, esmu autogreidera vadītājs. Darbs nav smags, bet atbildīgs. Drīz būs 25 gadi, kopš šajā uzņēmumā strādāju. Man patīk, alga ir normāla.
– Vai ir vēl citi kolēģi, kas gluži kā jūs turpina darba gaitas?
– Jā, daži ir. Kā nu kurš izvēlas. Nav jau spiesta lieta. Es arī vienu brīdi, kad bija barga ziema, iedomājos, ka varbūt jāmet miers.
Ieslīdēju lielā novadgrāvī, sacīju priekšniekam, ka eju prom. Viņš teica, lai nomierinos. ”Ko tad darīsi mājās? Saiesi grīstē.”
Un tā jau ir. Turklāt man patīk strādāt! Es arī mājās visu ko daru, lauku darbus. Dzīvoju Grobiņā. Māja sakopta, dārzs sakopts. Bērni atbrauc un priecājas, ka tēvs visu izdarījis.
– Bet, ja jūs nestrādātu, vai ar pensiju iztikšanai pietiktu?
– Ja esmu pensijā, man no pirmā simtnieka valsts velk nost. Pensionāriem arī velk nost tāpat – ienākuma nodokli. Mums likumi nav pareizi sataisīti.
Pēc būtības no pensijas nevajadzētu novilkt, esmu taču to sastrādājis.
Mans darba stāžs ir 46 gadi. Vajadzētu saņemt visu pensiju, kas pienākas. Bet mums tā nav.
– Kā pats jūtaties pensionāra statusā?
– Normāli. Paslimo arī, tā jau nav. Laiks tagad tāds – te lietus līst, te ziema. Drīz atkal sola salu. Darbs jau nav smags, var strādāt. Un strādāt vajag. Sirdī jūtos jauns, vien kaulos drusku vecāks. Man darbs sākas astoņos, līdz puspieciem. Kad ir sniegs, tad strādāju kā kuro reizi, arī līdz tumsai.
Interesanti, kāda šogad būs ziema? Domāju, līdz aprīlim, jo ziema jau vienmēr ievelkas.