Palasot kaudzi ar komentāriem pie raksta, ka ir atbrīvoti “izvarotāji”, radās šādas tādas domas, drīzāk pārdomas par to, cik mūsu tauta ir neizglītota un bliež pa taustiņiem, pat īsti nesaprotot ko! Pirmkārt, par izvarotājiem viņus varēs saukt tikai tad, kad tiesa tā nolems.

Otrkārt, jau vēlos cītīgajiem komentētājiem atgādināt, ka visus izkārnījumus uz galvas un pārmetumus nav loģiski uzgāzt izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem. Viņi dara savu darbu, kā to nosaka kriminālprocesa likums. Ja ir kādas pretenzijas, ierosinājumi, tad laipni lūgti griezties pie 100 gudrajām galvām Rīgā.

Treškārt, kriminālprocesa likums ir diezgan stingrs un nelokāms sakarā ar drošības līdzekļa piemērošanu. Apcietinājums ir drošības līdzekļu karalis, visstingrākais no tiem un, protams, visgrūtāk piemērojamākais. Ir tikai uz vienas rokas saskaitāmi kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Tikpat šī apcietinājuma turpmākā vajadzība tiek katram individuāli pārskatīta KPL noteiktos termiņos.

Arī es neesmu šo aizdomās turēto pusē un labprātāk viņus redzētu caur Dārza ielas 14 restotiem logiem, nevis ”mazajā tirdziņā” uz puķupodiem, tempjot alu. Bet tās ir tikai manas un Jūsu domas, vēlmes, tomēr kriminālprocess ne vienmēr būs vienā laivā ar mums.

Visi jau importa filmas un seriālus ir skatījušies un dzirdējuši neskaitāmas reizes, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu, kamēr to nav lēmusi tiesa. Nu lūk, tā kā uz šo brīdi šie ”brašuļi” ir vai nu aizdomās turētie, vai arī apsūdzētie, atkarībā no tā, kur atrodas krimināllieta.

Ja reiz šos puikas izlaida ārā, tad tam bez šaubām ir iemesls. Iemesls, kāpēc viņi nepalika apcietinājumā, ir zināms tikai procesa virzītājam. Pieļauju, ka mēs to arī nekad neuzzināsim. Nekādas pašdarbības sekas dotajā gadījumā neredzu, jo lieta ir ar lielu sabiedrisko rezonansi, un neviens saprātīgi domājošs procesa virzītājs viņus tā pat vien ārā nelaistu. Un atceramies, ka mēs nedzīvojam vidus laikos, un linču tiesa vairs nepastāv.

Par izmeklēšanas vilcināšanu arī varu droši apgalvot, ka tas ir pilnīgākais biezpiens. Neviens neko speciāli nevelk, kā arī lielie čiekuri Bāriņu ielas mājā šo lietu uzraugot pietiekami stingri. Atzīšanās procesuāli vēl diezgan maz ko dod. Aizdomās turētais var savas liecības mainīt piecreiz dienā, te atzīstoties noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, te pilnībā vainu noliedzot. Tādas ir viņu tiesības. Vai kāds padomā tālāk par savu degungalu, kas notiks, ja tiesā visi puikas pateiks: “Mēs neko nezinām, mēs neesam vainīgi”? Un procesa virzītāji nebūs nodrošinājušies ar neapgāžamu pierādījumu bāzi? Tiesa pateiks: “Sasieniet, ka savas kurpju šņores un esiet brīvi.” Un ne vienu reizi vien tā ir bijis. Un tieši šī iemesla dēļ ir nepieciešamas sarežģītas, laikietilpīgas, dārgas ekspertīzes, uz kurām brīžiem ir jāgaida mēnešiem ilgi. Visu vēl sarežģī, ka dotajā lietā nav viens, bet vairāki aizdomās turētie, un šis apstāklis tieši proporcionāli paildzina visu izmeklēšanu. Tā, kā ieteiktu visiem klaigātājiem vakarā palasīt kriminālprocesa likumu, šo to iegaumēt un pirms nākamreiz noriet kādu, nepalikt muļķa lomā ar savu nezināšanu. Ceru, ka kādam no šī stipri vispārīgi skaidrojošā raksta izlasīšanas paliks kaut nedaudz atmiņā tas, kāda aptuveni ir tā sistēma, kā notiek izmeklēšana un kāpēc viņa ir tik ilga.

Reigans