Šonedēļ Latvijā sākās kampaņa ”Pārvērt pārdrošību par drošību!”, kuras laikā turpmāko pusotru gadu sabiedrību informēs gan par drošību mājās, gan ārpus tām. Jau vairāk nekā desmit gadus bērnu traumtismam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, ir bijušas dažādas kampaņas.

Esmu gandarīta, ka šobrīd problēmas risināšanā, informēšanā mēs, slimnīcas un mediķi, vairs neesam vieni paši, bet mūs komandā nu ir arī Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija – nu jau mūsu, mediķu, balss būs skaļāka un sabiedrība mūs sadzirdēs.

Jārunā ir, jo diemžēl Latvija ir vienā no pirmajām vietām bērnu traumatisma izplatībā, arī iepriekšējos gados nav bijis labāk. Pēc palīdzības pagājušajā gadā ir vērsušies 19 tūkstoši traumētu bērnu.

Pieredze rāda, ka lielākajā daļā gadījumu traumas bija novēršamas. Faktiski traumatisms ir visu mūsu – vecāku, ģimeņu un visas sabiedrības – atbildība. Protams, bērniem paaugoties, tā kļūst arī par viņu pašu atbildību – sargāt sevi.

Visvairāk kampaņas sauklis būtu jāadresē skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, jo ekstrēmie sporta veidi ir ļoti jauki un attīstoši jaunietim, bet jāatgādina, ka tas ir jādara drošā veidā – ar ķiveri un aizsargiem. Arī batuti ir ļoti attīstoši, bet tos var lietot tikai tad, ja ir aizsargtīkls un batutā uzturas tikai viens bērns. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā teic – varbūt batutus nemaz pie mums Latvijā nevajag, jo batuta traumu mums ir ārkārtīgi daudz!

Savukārt, ja mēs runājam par pašiem mazākajiem bērniem, obligāti mājās ir jārada droša vide un jāveido droši paradumi. Piemēram, ja man rokās ir mazulis, es nedzeru karstu tēju un kafiju, jo rezultāts var būt applaucējumi. Tāpat uzmanība jāpievērš sīkām detaļām, lai mazinātu sīko lietu norīšanas vai aizrīšanās risku ar tām. Acīm jābūt vaļā, jo viens mirklis un viena sīka detaļa, un bērna dzīvība ir apdraudēta!

Skolas vecuma bērniem lielākais traumu cēlonis ir tieši braucamrīki. Šeit svarīgākais, ka galvā ir ķivere un uz braucamā ir viens cilvēks!

Vēršos pie policijas – ja redzam uz ielas bērnus un jauniešus, kuri nodarbojas ar kādiem sporta veidiem un ir bez aizsargķiverēm – ejam, uzrunājam un skaidrojam, kādēļ tas ir nepieciešams. Jo šādas traumas tiešām var novērst.

Bērnu traumatisms rada slodzi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī neapdomība ved tuvāk invaliditātes riskam, gan arī katru gadu saskaramies ar vairākiem nāves gadījumiem, ko varēja novērst.

Tas ir visu mūsu rokās. Tādēļ pievēršam uzmanību, neklusējam, runājam un atceramies, ka šādos gadījumos – svešu bērnu nav! Bērni ir ļoti prātīgi cilvēki – ja viņiem saprotamā veidā visu izskaidro, viņi saprot un dara.

Renāte Snipe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste