Intervija ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāju Rihardu Bambalu.

– Vai, tuvojoties EP vēlēšanām, sociālajos tīklos gaidāmas dažādas manipulācijas?

– Jā, nevaram izslēgt gan iekšējus, gan ārējus iejaukšanās riskus demokrātiskos procesos, tostarp iespējamas manipulācijas informatīvajā telpā.

Optimismu nerada ne vēlēšanu pieredze vairākās valstīs aizvadītajos mēnešos, ne pašreizējā ģeopolitiskā situācija,

kurā Krievija vai citi autoritāri režīmi var mēģināt testēt mūsu institūcijas un sabiedrību, meklējot vājās vietas, ne jaunākās tehnoloģiskās iespējas dažādu manipulāciju veikšanai.

Noteikti nevaram izslēgt ne dziļviltojumu lietošanu ar mākslīgi radītu audio vai video saturu, cenšoties uzdoties par kādu politiķi, dezinformāciju un citas manipulācijas.

Būtiskas bažas rada arī robotprogrammatūras un citu automatizētu rīku lietošana, lai par salīdzinoši mazām izmaksām mākslīgi radītu iespaidu, ka kāds viedoklis sabiedrībā ir nozīmīgāks par citiem.

Lai sekotu situācijai līdzi un novērstu iespējamos riskus vēlēšanu drošībai, Valsts kanceleja vadīs īpašu starpresoru darba grupu, kurā būs pārstāvēts plašs institūciju loks un visi atbildīgie dienesti.

– Ja kāds blogeris vai influenceris, kurš līdz šim saviem sekotājiem piedāvāja tikai izklaidējošu saturu, pēkšņi sāk intervēt politiķus, kritizēt valdību vai pašvaldību – vai tas ir signāls, ka ar sociālo tīklu lietotājiem sāk manipulēt?

– Tas nav viennozīmīgi vērtējams jautājums. Digitālā satura veidotāju Latvijā nav nemaz tik daudz, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm.

Politiskajām partijām varētu rasties pat ļoti dabiska vēlme ar kādiem no viņiem sadarboties, lai pārliecinātu savus potenciālos vēlētājus balsot tieši par viņiem.

Tas ir brīvais tirgus, un tas ir pilnīgi normāli, ka, iespējams, arī šajā priekšvēlēšanu procesā redzēsim sadarbību ar influenceriem un blogeriem.

Būtiski, lai savstarpējā sadarbība ir skaidri atrunāta un redzama arī citiem sociālo mediju lietotājiem,

piemēram, ar atzīmēm influenceru un digitālā satura veidotāju profilos vai ierakstos.

Cita lieta, ja ierastās modes, dzīvesstila, ceļojumu vai veselīga dzīvesveida vietnēs, kam iepriekš esat sekojuši, tiek nemanot mainīti vietņu nosaukumi, tās pilnībā pārveidotas, lai bez brīdinājuma reklamētu tikai kādu politisko spēku vai politiķi.

Šādos gadījumos jau varētu saskatīt zināmas manipulācijas pazīmes.

–  Vai pastāv risks, ka šie cilvēki kalpo ne tikai atsevišķu vietējo politiķu, bet gan citas valsts interesēm?

– Šādi riski pastāv, un atbildīgie dienesti rūpīgi sekos līdzi, lai no ārvalstīm finansētas vai citādi atbalstītas aktivitātes netiktu pieļautas.

– Šāda veida saturs ir uzskatāms par informatīviem draudiem?

– Tas ir atkarīgs no satura.

Katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts un analizēts.

– Ja cilvēkam ir aizdomas par slēptu aģitāciju vai cita veida manipulācijām, vai sociālajās platformās ir vērts izmantot iespēju “ziņot par lietotāju”?”

– Ja sociālo mediju platformu lietotājiem ir aizdomas par reklāmām, ierakstiem vai lapām, kas, iespējams, ir pretrunā pašu sociālo mediju platformu lietošanas noteikumiem, noteikti ir ieteicams ziņot.

Tāpat par iespējamām manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, var ziņot Valsts kancelejas platformā melnsuzbalta.lv.

Šajā vietnē pieejami arī raidieraksti un pamācību video ar praktiskiem padomiem par dezinformācijas, dziļviltojumu un citu manipulāciju atpazīšanu, par ziņošanas iespējām un par labākas personīgās informatīvās telpas higiēnas veidošanu.

Ja ir aizdomas par slēptu aģitāciju vai iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem, aicinām sazināties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.