Zemās medijpratības sekas un dezinformācijas atbalsis Latvijā ir labi redzamas. Pašreizējā krīze nepārprotami ir “infodēmijas” sekas.

Šī gada vasarā, kad vakcīnas jau bija plaši pieejamas, Valsts kancelejas uzdevumā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu. Tajā ap 25–30% iedzīvotāju savu nevēlēšanos vakcinēties pret Covid-19 pamato ar nepietiekamo vakcīnu pārbaudi un efektivitāti, kas faktiski saskan ar informatīvajā vidē izplatīto viedokli, ka vakcīnas ir eksperimentālas un bīstamākas par pašu vīrusu.

Proti, respondenti atkārtoja dezinformācijas naratīvus, kas sēj šaubas un bailes.

Tāpēc piedāvājam vēl kādu rīku – izglītojošu tiešsaistes spēli “Go Viral!”, kas tapusi sadarbībā ar Apvienotās Karalistes Valsts kanceleju un Kembridžas Universitāti. Spēli var izspēlēt latviešu un arī krievu valodā. Tā piedāvā iepazīties ar metodēm, kas tiek izmantotas viltus ziņu izplatīšanai sociālajos medijos, lai palielinātu savu spēju stāties tām pretī.

Metodes, ko šī spēle aktualizē, pēdējā pusotra gada laikā nav mainījušās, proti, tā ir viltus ekspertu piesaukšana, baiļu un trauksmes radīšana sabiedrībā, dažādu konspirācijas teoriju izmantošana. Tas, kas laika gaitā mainījies, ir naratīvi.

2020. gada pavasarī, kad kovida pirmais vilnis gāja pāri ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai un pasaulei kopumā, dezinformācija vairāk koncentrējās uz vīrusa un pandēmijas noliegšanu vai to, ka šis vīruss nav pietiekami nopietns, tā ir parasta gripa utt. Tika aktualizētas arī dažādas viltus metodes, kā vīrusam pretoties, tai skaitā iesakot indīgus šķīdumus un homeopātiskus līdzekļus.

Naratīvi mainījās, kad tika izstrādātas pirmās vakcīnas, proti, dezinformācija jau vairāk tika vērsta uz vakcīnu noliegumu. Šeit mēs redzam arī mūsu lielās kaimiņvalsts – Austrumu pirkstu, jo vēstījums, ko tur izplata, ir tāds pats kā šeit – tiek noliegta Rietumos izstrādāto vakcīnu efektivitāte, apgalvojot, ka Krievijā izstrādātās vakcīnas ir iedarbīgākas.

Situācija ar medijpratību Latvijā uzlabojas, taču tas notiek pārāk lēni. Šajā ziņā mums vēl tāls ceļš ejams. Šeit gan atbildība ir ne tikai valsts institūcijām.

Tā ir arī mūsu kā pilsoņu atbildība, gan pedagogiem runājot ar audzēkņiem, gan vecākiem ar bērniem, par to, kā droši uzvesties internetā, kā pārdomāti lietot sociālos tīklus, kam ticēt, kam neticēt, kādas metodes dezinformatori izmanto.

Medijpratība ir aktuāla visām vecuma grupām. Tāpēc es aicinātu jebkuru Latvijas iedzīvotāju par šiem jautājumiem runāt ģimenē – ne tikai par poti pret dezinformāciju, bet arī par reālo poti pret kovidu. Ne vienmēr visu varam novelt uz valdības komunikācijas veiksmēm un neveiksmēm. Arī paši ikdienā varam uzrunāt savus vecākus un vecvecākus doties potēties, kā arī aizrādīt līdzcilvēkiem, piemēram, par nepareizu masku lietošanu.

Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs