17.maijā Ministru kabinets apstiprināja VUGD izstrādāto noteikumu Nr.61 ”Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus” jauno redakciju, kuros, atbilstoši šā brīža situācijai, precizēts ugunsdzēsēju glābēju ierašanās laiks notikumu vietā.

Iepriekš bija noteikts, ka ugunsdzēsēji glābēji notikumu vietā republikas pilsētās ierodas 5 minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas, pārējās pilsētās un lauku teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir 10 un vairāk cilvēku uz kvadrātkilometru – 15 minūšu laikā, bet retāk apdzīvotās vietās – 25 minūšu laikā.

Šāds ierašanās laiks 2004.gadā tika noteikts, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, ceļa segumu un tā stāvokli, iespējamo kustības ātrumu, ugunsdzēsēju glābēju tehnisko nodrošinājumu un citus kritērijus. Vairāk kā 10 gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies.

Pirmkārt, mainījies ēku izvietojums, apbūve kļuvusi blīvāka, kas reizēm sarežģī piekļūšanu kādai konkrētai adresei. Otrkārt, ar katru dienu palielinās automobiļu skaits ielās un ceļos, satiksme kļūst intensīvāka, veidojas sastrēgumi, kas viennozīmīgi ietekmē arī ugunsdzēsēju glābēju pārvietošanos.

Līdz ar to ir gadījumi, kad nevaram izpildīt Ministru Kabineta noteiktās prasības. VUGD apkopotie dati liecina, ka tikai 11% gadījumos ugunsdzēsēji glābēji republikas pilsētās notikuma vietā ierodas noteikto piecu minūšu laikā. Vidējais ierašanās laiks notikumu vietā pēc izsaukumu saņemšanas ir 9,2 minūtes.

Vairakkārt saskaroties ar šādu problēmu, jautājums tika izvērtēts un ir tapuši grozījumi noteikumos. Lai normatīvais regulējums atbilstu šā brīža situācijai un būtu izpildāms, VUGD izstrādātajos noteikumos noteikts laiks, kas nepieciešams ugunsdzēsēju glābēju izbraukšanai no depo garāžas, un reāli izpildāmais laiks, kas tiek pavadīts ceļā līdz notikuma vietai.

Līdz ar to noteikumos tagad iekļauta prasība ugunsdzēsējiem glābējiem pēc informācijas saņemšanas par notikumu no 112 Zvanu centra 90 sekunžu laikā izbraukt no depo garāžas. Šo sekunžu laikā ugunsdzēsēji glābēji nokļūst depo garāžā, uzvelk individuālo aizsargtērpu, iekāpj automašīnā, izbrauc no garāžas un to aizslēdz.

Nosakot reālo ierašanās laiku notikuma vietā, jaunie noteikumi paredz nešķirot republikas pilsētas no pārējām pilsētām un lauku teritorijām. Par ierašanās laika noteikšanas pamatkritēriju tiek izvēlēts tas, vai pilsētā atrodas ugunsdzēsības daļa vai postenis. Līdz ar to jaunie noteikumi nosaka, ka republikas pilsētās, pilsētās vai ciemos, kuros atrodas VUGD ugunsdzēsības daļa vai postenis, ugunsdzēsēji glābēji notikumu vietā ieradīsies 8 minūšu laikā pēc izbraukšanas depo garāžas. Savukārt tajās pilsētās, ciemos un novada vai pagasta teritorijās, kurās nav izvietota VUGD daļa vai postenis, ugunsdzēsēji glābēji notikuma vietā ieradīsies ne vēlāk kā 23 minūtes pēc izbraukšanas no depo garāžas.

Apstiprinot izstrādāto noteikumu projektu, tiek nodrošināts, ka normatīvais regulējums atbilst reālajai situācijai un ir izpildāms ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē.  

Protams, ka glābēji nevilcināsies un neizmantos sekundes, lai kavētos ar ierašanos izsaukuma vietā! Steigsimies tāpat, kā to esam darījuši līdz šim! Nekas nemainīsies. Arī glābēju stress šo izmaiņu dēļ nemazināsies – mēs tāpat satraucamies, kaut ātrāk nokļūtu nelaimes vietā un varētu sniegt palīdzību.

Taču mazāks risks būs pašiem glābējiem iekļūt satiksmes negadījumos. Jo mēs ik dienu pakļaujam sevi riskam steidzoties. Un, kā zināms, šādi gadījumi diemžēl ir bijuši.

Cilvēki nereti uzskata, ka glābēji kavējas ar ierašanos izsaukuma vietā. Tīšām to neviens nedara! Turklāt visbiežāk ir tā, ka nevis mēs kavējamies, bet gan cilvēkam, kuru piemeklējusi nelaime, laiks velkas lēni, kā dēļ viņam liekas: nu kur tie ugunsdzēsēji, kāpēc nebrauc?

Cilvēkam psiholoģiski šķiet, ka pagājis jau ilgs laiks kopš glābēju izsaukšanas, kaut patiesībā tās ir tikai minūtes piecas. To pašu izjūtam arī mēs, ja nākas izsaukt papildspēkus. Šķiet, ka kolēģi kavējas, kaut patiesībā šķietamās stundas vietā pagājušas vien pāris minūtes.

Cilvēkiem arī jāsaprot, ka viņiem pašiem maksimāli jārūpējas par apdraudējumu novēršanu, kā arī jāpadomā, kā pēc iespējas mazāk traucēt mums ierasties. Piemēram, jāsakārto iekšpagalmi, jādomā par personīgo transportlīdzekļu novietošanu, lai tie netraucētu operatīvajiem dienestiem piekļūšanu pie ēkām. Un, redzot un dzirdot mūs uz ielas, ir jāsaprot, ka mēs nebraucam uz veikalu, mēs braucam sniegt palīdzību, līdz ar ko maksimāli jāatvieglo mums virzīšanās uz notikumu.