Sestdiena, 25. maijs Junora, Anšlavs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Romāns Andrijauskas: Rati jākaļ ziemā, ragavas – vasarā

Romāns Andrijauskas: Rati jākaļ ziemā, ragavas – vasarā
Foto: liepajniekiem.lv
04.09.2013 13:17

Romāns Andrijauskas, VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests regulāri apkopo
statistikas datus, un tie liecina, ka katru gadu notiek ugunsgrēki, kas
izcēlušies dēļ neremontētām apkures iekārtām – krāsnīm, plītīm, kā arī dēļ
netīrītiem dūmvadiem.

Apkopotā informācija liecina, ka ugunsnelaimes dzīvojamajā
sektorā bieži izraisa bojājumi apkures iekārtās vai to nepareiza izbūve. Aukstajā
laikā, kad apkures ietaises tiek ekspluatētas pastiprināti, aicinām tās
darbošanās laikā neatstāt bez uzraudzības, jo intensīvas darbināšanas
apstākļos, kad āra temperatūra ir zeme, iekārtā, tostarp skurstenī, var
veidoties plaisas, kas palielina bīstamību un var izraisīt ugunsnelaimi.

Ik gadu par aptuveni 10 ugunsgrēkiem pieaug ugunsnelaimju
skaits dzīvojamajā sektorā. Statistikas dati rāda, ka apkures dēļ 2010.gadā
Liepājā un novados izcēlušies 50 ugunsgrēki, 2011.gadā – 55, 2012.gadā – 43
ugunsgrēki.

Līdz ar to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina
iedzīvotājus, kas ekspluatē krāsnis un dūmvadus, savlaicīgi, pirms apkures
sezonas sākuma, veikt šo ierīču apkopes, remontus, tīrīšanu un visus pārējos
nepieciešamos pasākumus, lai veiksmīgi varētu uzsākt apkures sezonu.

Kaut arī vēl laiks ir silts, turpinās vasara un par apkures
sezonu pat domāt negribas, ir pienācis laiks par šos jautājumus risināt. Ugunsdrošības
noteikumi nosaka, ka tiem, kas apkurei izmanto cieto kurināmo, apkures iekārtu
tīrīšanas pasākumi jāveic trīs reizes gadā – gan pirms apkures sezonas un tās
noslēgumā, gan arī apkures sezonas laikā.

Tas nozīmē, ka apkures sistēmas pārbaude un, ja
nepieciešams, remonts jāveic vasaras sezonā – pirms tiek uzsākta kurināšana.

Jāņem vērā arī tas, ka savlaicīgi sākot šī jautājuma
risināšanu, ātrāk un vienkāršāk iespējams saņemt skursteņslauķa pakalpojumus.
Jo tad, kad kļūs auksts un būs jāsāk kurināt, visi sarosīsies. Sāks kurināt,
sapratīs, ka nav vilkmes, sāksies sienu karšana un dzeltēšana, kas varētu
liecināt par bojājumiem. Tad steidzami meklēs palīdzību – visi vienlaicīgi
zvanīs skursteņslauķim. Un ir tikai pašsaprotami, ka tas vienlaicīgi visus
apkalpot nevarēs.

Vēl gribu atgādināt, ka uz ugunsdrošības rēķina ekonomēt nav
prātīgi. Protams, par skursteņslauķa pakalpojumu ir jāmaksā. Taču, ja apkures
sistēma netiks savesta kārtībā un tās dēļ notiks nelaime, izdevumi būs stipri
lielāki. Turklāt ciest var ne tikai īpašums, bet arī cilvēki – gan pats īpašnieks,
gan nomnieks vai īrnieks.

Turklāt ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem šie notikumi
neies secen, pēc tiem tiks pieņemti mēri.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienests kontrolē īpašumus, kuros
vietējā apkure. Katru gadu tiek izstrādāts plāns preventīvajiem pasākumiem
dzīvojamajā sektorā. Vislielākā uzmanība dzīvojamajā sektorā tiek pievērsta
tieši apkures ierīču pārbaudēm. Pieprasām no apsaimniekotājiem un
namīpašniekiem pārbaudes aktus, kas apliecina, ka apkures ierīces ir
pārbaudītas.

Par apkures iekārtu neuzturēšanu pienācīgā kārtībā ir
paredzēta atbildība. Sevišķi gadījumos, kad inspektors norādījis, ka jāveic apkures
sistēmas remonta vai sakārtošanas darbi un tas nav izdarīts norādītajā termiņā.
Šādos gadījumos fiziskajām personām piemērojams administratīvais sods līdz 200
latiem, bet juridiskajām personām līdz vairākiem tūkstošiem latu.

Pārbaudi varam veikt jebkurā laikā. Piemēram, ja saņemam
informāciju no kaimiņiem vai kādas citas personas, ka adresē apkures sistēma
vizuāli izskatās bojāta vai ir aizdomas, ka tā netiek uzturēta pienācīgā
kārtībā, inspektors dodas šo informāciju pārbaudīt.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz