Vasara atnāk ne tikai ar sauli un siltumu, bet arī ar
negaisiem, kas var ne tikai īpašumu nopostīt, bet rada draudus arī mums pašiem.
Arī Liepājas pusē bijuši gadījumi, kad no zibens spēriena cietuši cilvēki,
izcēlušies postoši ugunsgrēki. Latvijā šogad jau gājuši bojā 28 cilvēki. Ar
dabas parādībām jāsadzīvo, un ja to prot, var baudīt vasaru.

Lai nekļūtu par zibens upuri, negaisa laikā bez īpašas
nepieciešamības labāk neiet ārpus telpām. Jāaizver logus un durvis, proti,
jāparūpējas, lai nebūtu caurvēja, jo ar to telpās var iekļūt lodveida zibens.
Aculiecinieki stāsta, ka šī veida zibens nodarot nopietnus postījumus. Tāpat
nebūtu vēlams kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību un pieaug risks,
ka ēkā var iespert zibens.

Prātīgāk būtu stipra negaisa laikā neuzturēties pie elektroinstalācijām,
antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla
priekšmetiem. Lai no bojājumiem pasargātu televizoru, kompjūteru u.c. sadzīves
tehniku, iekārtas labāk atvienot no tīkla, savukārt pašiem negaisa laikā
nevajadzētu izmantot mobilo telefonu.

Jau mūsu senču gudrības māca, ka pērkona laikā nedrīkst
uzturēties augstās vietās, slēpties zem augstiem kokiem. Negaisa laikā noteikti
nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves – peldēties, makšķerēt, jo
ūdens labi vada elektrību. Savukārt gadījumā, ja negaiss pārsteidz klajā laukā,
prātīgāk apgulties zemē, lai nekļūtu par zibensnovedēju – augstāko punktu,
kādos parasti sper zibens.

Negaiss palielina arī ugunsbīstamību, jo nereti pēc zibens
spēriena izceļas ugunsgrēks. No šī riska vispasargātākās ir ēkas, kurām ir
zibensnovedēji.

Visbiežāk negaiss atnāk kopā ar stipru vēju, pat vētru. Vētras
laikā iespējami elektropārvades un sakaru līniju bojājumi, ūdens padeves traucējumi,
koku nogāšanās uz ceļiem, jumtu noraušana u.c. Tādēļ arī vētras laikā labāk bez
nepieciešamības neiet ārpus telpām. Īpaši būtiski rūpēties, lai uz ielas
neatrastos bērni, gados veci cilvēki un invalīdi.

Ja saņemts brīdinājums par vētras tuvošanos, jārēķinās, ka
var būt elektroenerģijas padeves pārtraukumi. Varam tam sagatavoties, piemēram,
sarūpēt kabatas lukturus, uzlādēt mobilos telefonus u.c. Prātīgi būtu arī aizvērt
logus, durvis un bēniņu lūkas, lai stiprais vējš tās neizlauztu no eņģēm.  

Pēc vētrām, kad dodamies atbrīvot brauktuves no vēja nolauztajiem kokiem, ne
reizi vien nācies kritušos kokus novākt arī no transportlīdzekļiem, uz kuriem
tie uzkrituši. Lai pasargātu savus spēkratus no bojājumiem, uz tiem uzkrītot ja
ne kokam, tad tā zaram, ieteiktu autovadītājiem nenovietot transportlīdzekļus
zem kokiem. Tikpat bīstami ir savu auto novietot pie celtniecības sastatnēm,
reklāmas stendiem, elektropārvades līnijām.

Vasarā labprāt atpūšamies pie ūdenskrātuvēm – peldamies, vizināmies ar laivām.
Tikai no katra paša atkarīgs, lai jaukā atpūta nepārvērstos par traģēdiju. Protams,
ik gadu tiek runāts viens un tas pats: pareizi jāizvēlas peldvieta, visdrošāk
ir peldēties šim mērķim paredzētās vietās, nedrīkst ūdenī vienus pašus palaist
bērnus. Taču, kaut arī glābēji un mediķi atkal un atkal atgādina par ūdens
bīstamību, notiek negadījumi. Nesen tāds bija arī mūsu pilsētā – kanālā noslīka
zēns.

Tādēļ, manuprāt, tomēr ir vērts lieku reizi ieklausīties
brīdinājumos un ieteikumos pašu drošībai. Upēs jāizvēlas vieta, kur mazāka
straume. Nav ieteicams vienam doties peldēties. Nepazīstamā vietā uzreiz
nedrīkst lēkt ūdenī! Vispirms jāpārliecinās, vai ūdenstilpnes gultnē nav
akmeņi, asi priekšmeti, pret kuriem var gūt savainojumus. Peldēties alkohola
reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu, jo sekas nav prognozējamas.

Īpaši jāparūpējas par bērniem un viņu drošību. Pats
galvenais: kad bērns dodas ūdenī, pieaugušajam noteikti jābūt tuvumā un modram,
tā, lai nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā! Savukārt, pirms
ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vajadzētu pārbaudīt, vai ūdenstilpnes gultne
nav bedraina, dūņaina, vai tās dibenā nav kāds bīstams priekšmets. Pārbaude
jaunās sezonas sākumā nenāktu par ļaunu pat zināmā vietā. Ja nu kāds uz ledus
saplēstu pudeli ziemā uzmetis un tā nu guļ peldvietas dibenā.

Bīstama bērnam var izrādīties arī pavisam neliela
ūdenstilpne. Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni
vieni paši klāt netiktu.  

Ne velti ir teiciens: sargi pats sevi. Rīkosimies tā, lai
nepiesauktu nelaimi! Ja neproti peldēt, pirms vizināšanās ar laivu būtu tikai
pašsaprotami par to savlaicīgi brīdināt biedrus. Un nevajadzētu jokojoties
skaļi saukt ”Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība,
neviens vairs nepievērsīs uzmanību. Gluži kā pasakā par mazo ganiņu, kurš aiz
garlaicības vairākas reizes iznerroja ciema iedzīvotājus, saukdams: ”Vilks
aitās!” Kad pienāca reize, kad vilks patiesi ieklupa aitu ganāmpulkā un zēns
sauca pēc palīdzības, ciema iedzīvotāji ganiņam vairs neticēja…

Mūsdienās teju vai katram kabatā ir mobilais tālrunis,
tādēļ, ja nu tomēr notikusi nelaime, jāuzspiež tikai trīs cipari: 112, lai
izsauktu palīdzību. Vien, lai glābēji nemaldītos un varētu pēc operatīvi sniegt
palīdzību, vajag pēc iespējas precīzāk norādīt nelaimes vietu. Lai neveidojas
absurdas situācijas, kā tas reizēm gadās, kad zvanītājs pasaka, ka nelaime
notikusi, piemēram, Saules ielā, bet, nepasacījis, vai tas noticis Grobiņā vai
Aizputē, noliek klausuli. Mēs saprotam, ka cilvēkam pēc notikušas nelaimes ir
šoks, bet precīza informācija operatīvajiem dienestiem nepieciešama, lai pēc
iespējas ātrāk varētu palīdzēt.