Intervija ar Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāju Zani Grīnvaldi.

– Kāda būs Muzeju nakts šogad?

– Manuprāt, labi, ka Eiropas mēroga akcija Muzeju nakts šogad sakrīt ar Muzeju dienu, ko atzīmē starptautiski.

Abas šīs akcijas uzsver muzeju lomu izglītībā un pētniecībā, mantojuma saglabāšanā, tāpēc arī šogad

Muzeju naktī ir izvēlēta tēma, ka muzejs ir vieta, kur var pētīt, izglītoties, izzināt un uzzināt.

Paskatoties programmās, redzam, ka muzeji tiešām vērsuši uzmanību uz galvenajām trim pamatfunkcijām – krājuma veidošanu un saglabāšanu, pētniecību un izglītošanu –, ar ko ikdienā muzeja darbinieki strādā.

Un tajā pašā laikā mēģinājuši ieviest arī kaut ko jaunu – tie ir koncerti, klusā diskotēka, izstāžu atklāšanas utt.

Muzeju nakts ir iespēja apmeklētājam ienākt muzejā naktī. Ir skaidrs, ka tas uzreiz liekas vilinoši.

Cilvēkiem ir svarīgi šajā reizē ne tikai apskatīt, bet arī izjust, iespējams, arī kaut ko izgaršot.

Muzejs ir tā vieta, kas iedod pamatu, – ka mēs ar savām kultūrvērtībām varam lepoties un tajā pašā laikā lieliski izmantot šodienas notikumu skaidrošanā. Tas ir būtiski.

– Muzeju nakts notiks jau 20. reizi. Kādēļ tās popularitāte nezūd?

– Mūs, muzejniekus, tas pārsteidz. Jo 20 gadi – nav maz.

Tas savā ziņā ir izaicinājums – katru gadu piedāvāt kaut ko jaunu, jo gribas, lai ir dažādība.

Mēs saņemam iedzīvotāju jautājumus: “Ko šogad Muzeju naktī darīsiet?” “Uz kurieni šogad varam braukt?” Jā, ir sajūta, ka cilvēki intensīvi seko līdzi un interesējas.

Ja pieteiktas vairāk nekā 200 kultūrvietas – tas jau parāda, ka muzeji un arī kultūrvietas apjauš Muzeju nakts nozīmi.

Tā ir iespēja iepazīstināt ar sevi, dabūt uz muzeju to apmeklētāju, kas, būsim godīgi, ikdienā nenāk. Tad vismaz Muzeju nakts ir iespēja reizi gadā atnākt. Bet arī tas ir labi, jo varbūt nākotnē viņi nāks biežāk.

– Kur muzeja darbinieki smeļas idejas?

– Mēģina diezgan daudz skatīties, kas notiek ārpasaulē.

Šobrīd labi palīgi ir sociālo tīklu konti. Muzeju komunikācijas speciālisti aktīvi seko līdzi lielākajiem pasaules muzejiem, skatoties, kādas aktivitātes tie piedāvā. Un tad tās mēģina integrēt arī savos muzejos. Protams, savu iespēju robežās.

Vēl viens svarīgs fakts – ļoti labi palīgi ir vietējie iedzīvotāji. Reģionos mēs to ļoti novērtējam. Tie ir gan amatierteātri, gan kultūras iestāžu darbinieki, gan jaunieši.

Mēs izmantojam arī jauniešu idejas, jo viņi ir drosmīgāki, pasaka, ko vēlas muzejā redzēt mazliet citādāku, nekā esam ieraduši.

Un tajā mēģinām ieklausīties. Idejas saliekot kopā, izveidojas kaut kas jauns.

Taču svarīgas ir arī tradīcijas, kas pastāv gadu no gada. Ja muzejā ir, piemēram, zupas vārīšana, kas saistās ar kādu konkrētu rakstnieku, ka viņam garšoja šī zupa vai tēja, tad cilvēki zina, ka arī šogad būs šī tradīcija.

Jaunais un vecais, nākotne un mantojums Muzeju naktī saiet kopā.

– Muzeji cenšas piedāvāt daudz dažādu aktivitāšu – dejas, ugunsšovus utt.

– Protams, ir lieliski, ja Muzeju naktī iesaistās arī citas institūcijas. Redzam, ka bibliotēkas reizēm atver durvis u.c., tomēr es gribētu novēlēt nepazaudēt tieši muzejisko vērtību Muzeju naktī.

Muzejs var runāt ar sabiedrību, izmantojot savu krājumu, kas ir pamatu pamats, un, protams, profesionalitāti.

Jā, varbūt reizēm tā šķiet grūti saprotama, bet tieši Muzeju naktī uz vēsturi, mantojumu varam palūkoties vēl atšķirīgāk, vēl atraktīvāk.

Mēs negribam piedāvāt tikai izklaidi vien.

Reizēm liekas, ka, iesaistoties vēl un vēl citām institūcijām, tas var pārvērsties par atrakciju parku, bet ne vairs Muzeju nakti. Visam ir jābūt veselīgā līdzsvarā.

– Mērķis jau ir pievilināt apmeklētājus.

– Jā, bet tajā pašā laikā jāatceras, ka muzejs izglīto sabiedrību. Mēs skatītāju iesaistām, reizēm panākam pretī ar vieglāk uztveramām izstādēm, aktivitātēm, darbnīcām, meistarklasēm, bet visam pamatā ir zināšanas, ko muzejnieks dod.

Ne velti Lielbritānijā bija pētījums – muzeju darbinieki, it īpaši izstāžu kuratori, ierindojās otrajā vietā, kam sabiedrība uzticas informācijas nodošanas ziņā.

Tas nozīmē – ka tam, ko mēs sakām, obligāti jābūt pārbaudītam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.