Olga Valciņa: Ideāls risinājums – reizi gadā doties pie dermatologa
Laikam kļūstot siltākam, ozona daudzums stratosfērā samazinās un Latviju sasniedz aizvien intensīvāks ultravioletais starojums. Gada spēcīgākais starojums gaidāms jūnijā un jūlija pirmajā pusē. Rūpējoties par ādas veselību, dermatologi iesaka būt atbildīgiem un saulē bez aizsargkrēma neiet.
liepajniekiem.lv
Intervija ar biedrības “Soli priekšā melanomai” vadītāju Olgu Valciņu.
– Vai mūsdienās sabiedrība atbildīgāk izturas pret ādas veselību?
– Metožu, kā izmērīt to, cik ļoti cilvēki rūpējas par savas ādas veselību un stāvokli, mums nav, viss, ko varam darīt, – runāt par to un atgādināt atkal un atkal.
Saslimšana ar ādas vēzi pieaug visā pasaulē, Latvija tādā ziņā nav unikāla.
Tīri subjektīvi mēs redzam to, ka cilvēki aktīvāk nekā iepriekš lieto aizsargkrēmus, par to vairāk arī runā. Agrāk šādu krēmu vienkārši nebija.
Kopumā ļoti ceram, ka cilvēki ir pamanījuši lielo saistību starp ādas vēzi un sauļošanos, ādas apdegumiem. It īpaši bērnībā uzkrātie ādas apdegumi un bojājumi vēlākos gados var atspēlēties kā ādas vēzis.
Diemžēl ir nepiedodami maz bērnudārzu, kuri vecākiem pieprasa dot līdzi savu aizsargkrēmu un garās piedurknītes bērniem dienās, kad plānots ilgāku laiku uzturēties saulē.
Gribētos šo aktualizēt, jo uzsveru – bērnībā uzkrātie apdegumi ļoti atspēlējas vēlāk.
– SPF krēmu piedāvājums plašs. Kā saprast, kad un ko lietot?
– Ar SPF krēmiem patiesībā viss ir ļoti vienkārši – pilnīgi visiem ir jālieto SPF 50, vienalga – gaiša āda, tumša āda, sākam ar ciparu 50.
Gaišas ādas īpašniekiem, pat, ja viņi ir kārtīgi nosauļojušies, nekad nebūs vajadzīgs krēms, kuram SPF ir zemāks par 30.
Visi zemākie numuri – SPF 15 utt. – ir domāti spāņiem vai tiem cilvēkiem, kuriem dabiski ir tumša ādas krāsa.
– Pirmais rādītājs – man ir jāpārbaudās.
– Pirmkārt, ja jūs nekad neesat pārbaudījis ādas veselību, jums noteikti tas ir jāizdara, tālāk ārsts izstāstīs, kas jums jādara, cik bieži jānāk, vai ir riski.
Otrkārt, ja jums ir bijis dzīvē periods, kad piekopta intensīva sauļošanās vai apmeklēts solārijs, jāpārbaudās ir obligāti.
Treškārt, tas ieteicams biežāk, ja zināt, ka jums ir kādi īpatnēji ādas veidojumi, tās var būt ne tikai dzimumzīmes.
Vizīte pie dermatologa reizi gadā būtu ideāls risinājums ikvienam no mums.
Te gan jāpiebilst, ka ne visi dermatologi specializējas ļaundabīgo ādas veidojumu atpazīšanā. To ārstu sarakstu, kas izvēlējušies šo novirzienu un specializējas šajos jautājumos, var redzēt mūsu mājaslapā.
– No kā vēl būtu jāuzmanās?
– Runājot par dažādiem ādas veidojumiem, mēs ieteiktu izvairīties doties uz lāzerklīnikām, kuras nav medicīnas iestādes, bet sola pašrocīgi noņemt ādas veidojumus.
Varbūt ar Ķīnā ražotu nekvalitatīvu lāzeri jums kaut kā var izgriezt veidojumu, bet ir otra medaļas puse – esam personīgi redzējuši gadījumus, kad cilvēkam tiek noņemta ļaundabīga dzimumzīme, kas tā arī netiek aizsūtīta uz laboratoriju citoloģiskai pārbaudei.
Pirmkārt, tas nozīmē to, ka ķermenī, visticamāk, ir atstātas ļaundabīgās šūnas, par kurām cilvēks vairs neliekas ne zinis, un tās turpina augt.
Otrkārt, netiek izņemtas, izgrieztas visas vajadzīgās atkāpes un šūnas, kas ir apkārt veidojumam.
Tāpat cilvēkam tā visa dēļ ir liegta iespēja saņemt valsts apmaksāto terapiju, kas tiek nodrošināta melanomas slimniekiem.
Būtībā cilvēks ir atstāts bez jebkādas informācijas par to, ka viņam vēzis var atgriezties jebkurā brīdī un jebkurā vietā – plaušās, aknās. Viņam ir vienkārši noņemta dzimumzīme, turklāt pie cilvēka bez medicīniskās izglītības.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.