Atkal
pienācis brīdis, kad tumsas ir visvairāk un gaismas vismazāk, kad
gada nogales darbu steigā jāatrod laiks svētkiem ģimenē, draugu
un darba biedru lokā.

Mūsdienu
Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas var salīdzināt ar greznu
torti. Tās pamatne ir pati vienkāršākā – senie agrārā kulta
svētki, kuri radušies pirms gadu tūkstošiem. Tie svinēti sākot
ar 20.decembri trīs dieniņas, trīs naksniņas, dažviet pat
nedēļu, ar noteiktu mērķi – ar dabas spēku palīdzību vairot
savu labklājību. Tika rīkoti masku gājieni, bluķa vilkšana un
dedzināšana.

No
Rietumeiropas līdz ar kristietību pie mums ienāca jaunas
Ziemassvētku tradīcijas. Liekas neticami, ka izgreznota eglīte ar
sveču liesmiņām Latvijā sastopama tikai no 19.gadsimta vidus. Vēl
jaunākos laikos svētku akcents tika novirzīts uz Jauno gadu. Tagad
savu modeli uzbāzīgi piedāvā lielveikali un pāri visam kā
bezgala salds garnējums skan popmūzikas dziesmiņas par
Ziemassvētku tēmu.

Aizgūtais
slānis ir integrējies tik dziļi, ka lielu daļu pārņemto
tradīciju jau paaudzēs uztveram kā savējo. Tagad jāizšķiras –
vai saglabāt un saglābt mūsu senās tautas tradīcijas mūsu
bērniem un bērnu bērniem, vai tās pazaudēt un līdz ar to zaudēt
nozīmīgu tautas pastāvēšanas pamatu. Mūsu – folkloristu
sirdsdarbs ir senās tradīcijas izdzīvot, iepazīstināt ar tām
jauno paaudzi, nodrošināt nepārtrauktību.

Novēlu
katram atrast savu vislabāko Ziemassvētku svinēšanas veidu un
piepildīt to ar gaišām domām un cerībām!