Tā kā manas ikdienas darba gaitas ir saistītas ar mazumtirdzniecību, un, konkrēti ar būvmateriālu, remonta, saimniecības un dārza preču segmentu, tad turpmāk centīšos rakstīt par dažādiem novērojumiem savā darba lauciņā, kas, manuprāt, varētu būt interesanti liepājniekiem un citiem portāla lasītājiem.

Krīze valstī ir piespiedusi cilvēkus kļūt racionālākiem un domāt vairāk par šodienu, jo, kas būs rīt, laikam īsti nezina neviens. Tāpēc pirkumi vairāk ir vērsti uz šodienas vajadzību apmierināšanu, nevis ilgtermiņa plānu realizēšanu. Situācija atgādina iepirkšanos mazā pārtikas veikalā, kad cilvēks katru dienu pērk vienu piena paku, klaipu maizes un mazliet desas, ko uzlikt uz maizītes vakarā, nevis iegādājas pārtiku visai nedēļai.

Protams, ka vēl pirms gada – diviem visā valstī valdīja celtniecības bums un mājokļa remonts bija tāda kā goda lieta. Kā tad es neremontēšos, ja kaimiņš maina grīdu un logus? Šodien cilvēkiem svarīgi ir nopirkt puķu stādus, kūdru un gurķu sēklas tad, kad šie darba jāveic pēc dabas likumiem. Savukārt vecais, savu laiku nokalpojušais grābeklis jāmaina pret jaunu tad, kad rudens vēji sāk kokiem raut nost lapas. Bet jaunai koridora spuldzītei uz veikalu pakaļ jābrauc tikai tad, kad vecā izdegusi. Tā sakot, savlaicīgi uzkrājumi nav vairs īsti modē.

Vēl viens novērojums attiecas uz cenām un preču kvalitāti. Saprotams, ka šodien cena spēlē vienu no būtiskākajām lomām, ja ne pašu būtiskāko. Tomēr, kas pārsteidzoši, teiciens ”neesmu tik bagāts, lai pirktu lētu mantu” ir aktuāls arī krīzes laikos. Jebkurā tirdzniecības jomā vienmēr ir pastāvējušas alternatīvas pirkt dārgāku, bet kvalitatīvu preci, vai arī izvēlēties lētāko un rēķināties, ka pēc neilga laika tā būs jāiegādājas no jauna. Tas attiecas gan uz apģērba iegādi, gan sadzīves tehniku, saimniecības precēm, instrumentiem, gan uz automašīnu – jebko, ko pērkam ilgākam laikam.

Tātad krīze ir mācījusi cilvēkus kļūt uzmanīgākiem, vairāk interesēties par preces izcelsmi un ražotāju, interesētie pie paziņām par pieredzi ar līdzīgām tā paša ražotāja precēm. Savu artavu šinī izpētes procesā dod arī internets, jo tagad nav nekādu problēmu internetā atrast preces aprakstu, salīdzināt to ar citām līdzīgām precēm, uzzināt citu lietotāju rakstītās atsauksmes interneta forumos. Citiem vārdiem sakot, pircējs ”septiņas reizes nomēra pirms nogriež”, ilgāk pēta preci, vairāk jautā pārdevējam, pirmo reizi ienākot veikalā preci tikai apskata, bet nenopērk, aiziet salīdzināt cenu uz citu vietu un tikai vēlāk atgriežas un nopērk to.

Īstenībā ir ļoti interesanti vērot un salīdzināt kā valstī notiekošais atspoguļojas manā ikdienas darba vidē. Veikals ir tāds kā sabiedrības mikromodelis. Tas ļauj cerēt, ka es būšu viens no pirmajiem, kas uzzinās, ka valstī lietas sāk iet uz augšu.

Ruslans Moor,
”K-rauta” Liepājas veikala klientu konsultants