Domāju, ka politiķi neko nav aizmirsuši, viņi brīnišķīgi zina, ka mediju loma priekšvēlēšanu laikā ir diskusijā izvērtēt viņu iepriekšējo darbu atbilstību solījumiem, ko paši devuši, kā arī novērtēt, vai nākotnes solījumi vispār ir reālistiski. Jo tādā veidā vēlētājs var izlemt, vai viņiem domas sakrīt.

Žurnālistu loma nav turēt mikrofonu, kurā politiķis runā, ko viņš vēlas, un dara to tikai latviešu valodā,

jo tas ir viņa vienīgais piedāvājums vēl pirms vēlēšanām.

Tas, ko politiķi šobrīd dara, – izmanto šo ļoti saasināto situāciju, kāda Krievijas kara dēļ izveidojusies sabiedriskajā viedoklī, kur pieprasījums pēc kaut kādas niansēs izsvērtas domāšanas tiek aizstāts ar kliegšanu par to, kurš ir vislatviskākais latvietis un vispareizākais cilvēks.

Mūsu politiķi ļoti paļaujas uz sajūtām, ko viņi nolasa tviterī jeb sociālo mediju platformā “X”. 

Viņi tur redz, ka notiek mediju nonievāšana, daļai cilvēku tas patīk.

Un, tā kā pašam nepatīk, ja par mani slikti raksta, tad es metīšos tajā straumē un teikšu, ka žurnālisti ir slikti un viņu pienākums ir tikai paturēt mikrofonu.

Tā vienkārši ir situācijas izmantošana, bet es rosinātu padomāt, kādā valstī mēs pamodīsimies rītā pēc vēlēšanām, mums būs jāturpina šeit visiem kopā dzīvot.

Mūsu sabiedrība ir ļoti dažāda, tai nav vienas intereses. Mūsu vienīgā kopīgā interese ir, lai pastāvētu Latvijas valsts un mēs šajā demokrātiskajā valstī varētu dzīvot.

Taču sabiedrību pārstāv ļoti dažādas grupas, un politiķiem ir daudz iespēju, kā ietekmēt sabiedrības interešu pārstāvību – debatējot, pārliecinot, iesniedzot likumu labojumus, panākot tiem vairākumu utt.

Bet

spiediens ir vienkārši mēģināt panākt, lai mediji nedara savu darbu, lai neuzdod kritiskus jautājumus un nepārstāv visas sabiedrības grupas, ieskaitot krievus.

Tas šobrīd ir galvenais iemesls, kāpēc šis tracis sācies.

Pašiem medijiem arī ir jāskaidro, kāpēc viņi kaut ko dara.

Latvijas Televīzija varēja mierīgi izskaidrot, kāpēc uzskata, ka 25 procentiem Latvijas iedzīvotāju varēja būt noderīgi dzirdēt debates krievu valodā, ka šo grupu nevar aizsniegt ne ar kādiem citiem līdzekļiem, ko visi reitingu veidotāji televīzijā zina utt.

To visu varēja skaidrot un strīdēties, bet LTV šādi nedarīja, sakot, ka debates notiks, jo tā ir viņu redakcionālā neatkarība. Protams, tā arī ir redakcionālā neatkarība, taču tas jāskaidro.

Šādi atkāpties arī nevar. Ja šādam trakojošam viedoklim dot vaļu, tad kas būs nākamais? Slēgs ziņu portālu ”Rus.LSM.lv”, un ko vēl politiķi pēc tam varētu paprasīt?

Manuprāt, nonākt šādā plūsmā ir bīstami. 

Sanita Jemberga, pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnāliste

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.