Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā varam lasīt, ka Latvijā tolerance pret vardarbību ģimenē ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Procentuāli, aptuveni 80% no visiem fiksētajiem vardarbības gadījumiem pret bērniem un 40% no vardarbības gadījumiem pret sievietēm notiek ģimenēs.

Aptuveni, katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un tā jārisina ģimenes lokā, bet ne vienmēr tas izdodas, jo vardarbība ir kā apburtais loks no kura izrauties ir grūti. Vardarbība nav sastopama tikai ģimenē, tā ir gan uz ielas, gan darbā, gan izglītības iestādēs, gan biznesā.

Uzskatu, ka par vardarbību, tās veidiem un iespējamo palīdzību informācija ir pieejama, bet ir sabiedrības daļa, kura nespēj vai nevēlas nošķirt, atzīt vardarbību, bet cenšas to pozicionēt kā domstarpības, konfliktus, audzināšanu, ierobežošanu u.t.t.

Arī strādājot ar vardarbībā cietušajiem, arvien biežāk dzirdu, ka par notiekošo ģimenē ziņojuši kaimiņi. Varbūt tas, ka runājam par to un saucam lietas īstajos vārdos, maina arī sabiedrības attieksmi.

Ir labi, ka ir pieejama un tiek aktualizēta šāda veida informācija, kas ir saistīta ar vardarbību, kas skaidro, kā to atšķirt, kādas var būt sekas un kur saņemt palīdzību, jo varbūt tas var kādam palīdzēt izprast, ka arī viņš ir vardarbības upuris un rada iespēju par to runāt.

Šodien arvien vairāk tiek aktualizēti jautājumi, kādas ir ir iespējas jauniešiem izrauties no vardarbības loka, kā mācīt jauniešiem tolerantu attieksmi jau no bērnības, lai vardarbība nenotiktu nākotnē, lai neatkārtotos ģimenes, vecāku vai kāda cita paraugs.

Tāpat ir atrodami arī pētījumi, kuros atspoguļota sabiedrības attieksme pret vardarbību. Šie pētījumi parāda to, ka sabiedrības attieksme pēdējos pāris gados ir mainījusies, cilvēkiem uzskatot, ka viņi nedrīkst palikt vienaldzīgi par to, kas mums notiek apkārt. 

Pētījumi arī parāda, ka gadu laikā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata, ka nedrīkst būt iecietīgi pret vardarbību, jo arvien lielāka daļa sabiedrības apzinās, cik būtiski ir nestāvēt malā, iesaistīties, lai otram palīdzētu, jo esot empātiskiem, sabiedrība redz un dzird vairāk.

Sarmīte Štāle, psiholoģe