Sabiedrība vienmēr ir izturējusies ar lielu cieņu pret Latvijas valsts karogu un paaudzēs nodevusi zināšanas par karoga vēsturisko izcelsmi un nozīmi Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesā.

Valsts karogs ir ne vien mūsu tautas starptautiskā atpazīšanas zīme, bet arī katra Latvijas iedzīvotāja identitātes simbols,

ko joprojām uztveram kā svētumu.

Tieši tāpēc mani patiesi priecē, ka arvien biežāk Latvijā arī pie privātām dzīvojamām ēkām tiek uzstādīti karogu masti un Latvijas valsts karogs vai valsts karoga vimpelis lepni plīvo ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.

Turklāt cilvēki tā dara no sirds, nevis likuma normu spiesti.

Latvijas valsts karoga lietošanu un uzturēšanu regulē Latvijas valsts karoga likums, bet tehniskās prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 405, kas nosaka gan karoga lietošanas kārtību, gan pienākumu nodrošināt, lai karogs tiktu uzturēts pienācīgā stāvoklī.

Piemēram, likumā noteiktajos datumos karogs pie ēkām jāpaceļ ne vēlāk kā pulksten 9 un jānolaiž ne agrāk kā pulksten 21, kā arī tas jālieto visās valsts svētku dienās un noteiktajos gadījumos – tostarp sēru dienās, kad karogs ir atbilstošā noformējumā.

Ja Latvijas valsts karogs tiek lietots kopā ar citu valstu karogiem, piemēram, Ukrainas karogu, jāievēro noteiktā secība, kā to paredz Latvijas valsts karoga likums.

Karogu rindas sākumā ir Latvijas valsts karogs, un tam seko citu valstu karogi alfabētiskā secībā.

Karoga lietošanai ir noteikta skaidra etiķete un vienoti principi, tostarp arī norādījumi par to, ko ar valsts karogu nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Piemēram, to nevar izmantot kā sadzīves priekšmetu.

Gan publiskā, gan privātā vidē aizliegts lietot karogu, kas papildināts ar bārkstīm, uzrakstiem, simboliem vai jebkādām citām zīmēm.

Tāpat karogs nedrīkst kalpot par apģērba, galdauta vai dvieļa aizvietotāju –

tas vienmēr jālieto atbilstoši valsts simbola statusam un nozīmei.

Ne mazāk svarīgi ir ievērot arī praktiskus aspektus, kas jāņem vērā, uzstādot karoga kāta turētāju.

Tradicionāli karoga kāta turētāju izvieto pie ēkas adreses numura zīmes, jo šī fasādes puse vienmēr ir vērsta pret ielu. Tāpat jāatceras, ka karogu nedrīkst lietot pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī vai kuru fasāde atrodas remontā.

Savukārt, karogam esot mastā, mastam jābūt vismaz sešus metrus augstam, ar vienmērīgu, nebojātu krāsojumu.

Ļoti būtiska ir arī likumā noteiktā prasība garantēt Latvijas valsts karogam pienācīgu cieņu. Tas nozīmē, ka

karogam vienmēr jābūt tīram, nebojātam.

Tam ir jābūt likumā noteiktajās krāsās, un tas nedrīkst būt izbalējis vai saplīsis.

Turklāt cieņas garantēšana valsts karogam nozīmē lietot to arī tādā vietā un apstākļos, kas atbilst valsts simbola statusam – karogs nedrīkst aizķerties zaros, pieskarties antenām vai skursteņiem.

Jāatceras, ka Latvijas valsts karogs ir viens no nozīmīgākajiem valsts simboliem un tā apgānīšana tiek uzskatīta par nopietnu pārkāpumu.

Par karoga noraušanu, saplēšanu, dedzināšanu vai citām darbībām, kas veiktas, lai paustu necieņu pret valsti un tās vērtībām,

persona var tikt saukta pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 93. pantu par Latvijas valsts simbolu zaimošanu.

Karogs, tāpat kā jebkurš tekstila izstrādājums, prasa atbilstošu kopšanu. Karogs jāmazgā saskaņā ar ražotāja norādījumiem, pēc tam rūpīgi jāizžāvē un jāuzglabā aptīts ap kātu, lai novērstu kroku veidošanos.

Eksperti iesaka pēc izmazgāšanas karogu izgludināt un apstrādāt ar aerosolu, kas atgrūž ūdeni, – tas pasargā audumu no mitruma un putekļiem, nodrošinot ilgāku tā dzīves ciklu.

Netīru karogu nedrīkst gludināt, jo karstums netīrumus iestrādās audumā un sabojās šķiedras neatgriezeniski.

Un, tā kā laika gaitā pat viskvalitatīvākais karogs zaudē savu sākotnējo izskatu, ja karogs ir izbalējis, saplīsis, netīrs vai citādi bojāts, tas ir jānomaina.

Tāpat jāpievērš uzmanība karoga kātam vai mastam – tiem jābūt vienmērīgā baltā krāsā un nebojātiem, jo arī tas attiecas uz cieņpilnu karoga izmantošanu.

Lietošanai nederīgu karogu nedrīkst vienkārši izmest sadzīves atkritumos.

Tas jāiznīcina diskrētā veidā – karogs jāsadala vismaz divās krāsu lentēs, jāieliek atsevišķā maisiņā un tikai tad drīkst izmest vai nodot tekstila pārstrādei.

Sadalītam atsevišķās krāsu strēmelēs, tam vairs nav tiesiskās aizsardzības kā valsts simbolam.

Jāatceras, ka arī lentītēm Latvijas valsts karoga krāsās ir piemērojama tāda pati tiesiskā aizsardzība kā pašam karogam.

Tādēļ pēc nolietošanās tās nedrīkst vienkārši izmest sadzīves atkritumos – lentītes jāutilizē tādā pašā veidā kā lietošanai nederīgie Latvijas valsts karogi, sagriežot atsevišķās krāsu lentēs.

Sintija Stipre, juriste, valsts simbolu pētniece, Latvijas valsts karoga likuma autore