Jau otro gadu Liepājā norisinās velokultūras projekts “Boltik Baik”, kura laikā top dažādi frīkbaiki jeb ērmriteņi. Tādējādi Liepājā būs radīti jau aptuveni 30 šo braucamrīku. Daļa no tiem redzami pilsētā, arī piedaloties satiksmē. Ja cilvēks ar to prot braukt, problēmām nevajadzētu rasties.

Kas tad ir normāls ritenis? Noteikumos nekas nav teikts par to garumu vai augstumu. Tam jābūt funkcionālam, stūrējamam, aprīkotam ar atstarotājiem, lai būtu redzams citiem, un bremzēm. Tas arī viss. Ērmritenis prasībām atbilst. Protams, varētu diskutēt par to augstumu vai garumu. Zinu, ka policistiem īsti nepatīk šie divstāvīgie. Jo, raugoties no drošības viedokļa, var nokrist un savainoties. Taču tāds pats risks pastāv arī parastajiem velobraucējiem. Turklāt īpaši neparastos frīkbaikus kurš katrs nestūrē. Galvenokārt tie, kas paši tos uztaisījuši. Pirms doties ielās, iesācējiem būtu šāds braucamais iepriekš jāizmēģina, jāsaprot, kādā veidā tas kustas, kā stūrējams, kādi tam ir gabarīti.

Pats dažkārt pārvietojos ar divstāvīgo, zinu, ko tas nozīmē. Pirms tam piedomāju, kur un kā braukšu, lai, pirmkārt, pats būtu drošībā un, otrkārt, netraucētu pārējiem satiksmes dalībniekiem vai gājējiem.

Vēlos piebilst, ka visiem ērmriteņu veidotājiem ir pieteikts, ka braucamajam ir jābūt aprīkotam ar bremzēm un atstarotājiem. Problēmas var rasties, piemēram, tad, ja brauc dzērumā, nezina noteikumus vai dara to pārāk pārgalvīgi. Gluži kā parastiem riteņbraucējiem.

Esmu novērojis, ka cilvēku attieksme pret ērmriteņiem mainās tajā brīdī, kad paši izmēģinājuši ar tiem pabraukt. Viņiem sagribas pat pašiem tādu uztaisīt, jo šāds ritenis sniedz pavisam citas sajūtas. Prieks, ka varam citus iedvesmot.

Lai arī šķiet, ka šādu unikālu riteni neviens neiekāros, vienu no pērnā gada mākslas darbiem mums nozaga. Zinu, ka šādi gadījumi bijuši arī Rīgā. Nevaru iedomāties, kāpēc būtu jāzog šāds ritenis. Jo ar to neko nevar izdarīt – ne pabraukt, jo ir unikāls, ne pārdot, jo taisīts no metāllūžņiem. To varētu vienīgi sazāģēt un nodot metāllūžņos, saņemot vien pāris latus. Turklāt šādā reizē iestājas tāda pati atbildība, kā jebkurā citā zagšanas gadījumā. Nevar paļauties uz to: ja tavs ritenis ir ērmīgs, to neviens neņems. Jāpieslēdz gluži tāpat kā parastos.

Staņislavs Babins,
viens no velokultūras projekta “Boltik Baik” organizatoriem