Pirms
divpadsmit gadiem, 2002. gadā, Tartu cietums uzņēma pirmos
ieslodzītos un, protams, pirms cietuma atvēršanas daudzus Tartu
pašvaldības iedzīvotājus uztrauca jautājums par to, cik daudzi
no atbrīvotajiem cietumniekiem šeit paliks dzīvot. Varu pilnīgi
droši apgalvot, ka pēc vairāku gadu pavadīšanas cietumā,
lielākā daļa ieslodzīto vēlas doties mājās. Viņiem patiešām
nav interese palikt Tartu.

Apmēram
divdesmit procenti no atbrīvotajiem paliek pilsētā, bet jāņem
vērā, ka šis ir reģionālais cietums un liela daļa no
ieslodzītajiem jau ir no Tartu vai tuvākās apkārtnes. Principā
viņi arī ir tie, kas pēc atbrīvošanas paliek šeit.

Jāsaprot,
ja cilvēks pavadījis ieslodzījumā daudzus gadus, ir dabiski, ka
viņš pēc atbrīvošanas vēlas atgriezties mājās. Turklāt
ievērojama daļa no atbrīvotajiem vēl kādu laiku atrodas arī
Probācijas dienesta uzraudzībā un tas paredz, ka viņiem
jāatgriežas savās dzīves vietās.

Arī
satraukumam par to, ka cietums pilsētai piesaistīs kriminogēnus
personāžus, īst nav pamata. Mūsdienās ir daudz vienkāršāk
iegūt informāciju par jebkuru cilvēku, situācija un informācijas
pieejamība ir mainījusies. Katrs apmeklētājs apmeklētājs un par
viņu pieejamā informācija tiek pārbaudīta.

Protams,
pirms divpadsmit gadiem, sabiedrībā bija bažas par to, vai viņi
visi pēc atbrīvošanas nepaliks šeit, bet pieredze liecina, ka tā
nebūt nav. Tāpat iedzīvotāji uztraucās par kriminogēnās
situācijas pasliktināšanos pilsētā, bet varu droši teikt, ka
kopš cietuma atvēršanas nekas nav mainījies. Mēs varam runāt
par izmaiņām kopējā kontekstā, tomēr to ietekmē daudzi citi
aspekti, piemēram, ekonomiskā depresija, bezdarbs un citi faktori,
nevis cietuma klātesamība Tartu.

Tāpat
kā citur, arī Tartu ir neliels procents ieslodzīto, kas pēc
atbrīvošanas agrāk vai vēlāk atgriežas cietumā. Tomēr šāda
situācija, manuprāt, ir visur. Vienkārši ir cilvēki, kas piekopj
šādu dzīvesveidu. Tāpat ir cilvēki, kam nav savas dzīvesvietas
un viņi pastrādā noziegumus, lai, piemēram, ziemā nonāktu
cietumā.

Bet
to nevar saistīt tikai ar cietuma atrašanos pilsētā – arī
pilsētās, kurās nav cietums, ir bezpajumtnieki, recidīvisti,
profesionāli zagļi un citi likumpārkāpēji. Šādi cilvēki ir
visā valstī, neatkarīgi no tā, vai tuvumā ir cietums.