Šo jautājumu aktualizējam ne tikai mēs, bet arī mūsu kolēģi. Tikko pārrunājām Rēzeknē, Latgales vēstniecībā ”Gors”, kāda ir publikas interese. Tā ir samazinājusies, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku. Šo problēmu izjūt visas kultūras organizācijas.

Cīnāmies starp to, ka no valdības puses izskan mudinājumi izvairīties no publiskām pulcēšanās vietām, tomēr mūsu darbība ir atļauta, un mēs mēģinām saukt cilvēkus uz kultūrvietām.

Apmeklētāji, kurus varam saukt par faniem, kuri patiešām deg par kultūru, ir palikuši. Viņi ir mūsu šībrīža galvenā auditorija.

Iespējams, samazinājies tieši tās auditorijas skaits, kuri gāja uz kultūras pasākumiem ar mērķi socializēties. Viņus var aprakstīt kā cilvēkus, kuri vairāk nākuši sevi parādīt, kuriem tieši tusiņš ir svarīgs, kas šobrīd ir daudz mazākā apjomā, nekā bija pirms tam. Līdz ar to mūsu pastāvīgo klausītāju skaits ir ierobežots.

Redzam, ka augustā, septembrī un oktobrī esam gājuši uz urrā, sākām atgriezties atpakaļ sliedēs. Tad atkal sākās lokdauns.

Arī otrais lokdauns ir iedragājis mūsu apmeklētāju skaitu. Mēs vairs nepārdodam biļetes, kā iepriekš, pusgadu uz priekšu, kas ļāva izvērst reklāmu un iepazīstināt cilvēkus plašāk ar gaidāmajiem notikumiem. Tagad turam informāciju līdz pēdējam un faktiski izsludinām koncertu labi ja pusotru mēnesi iepriekš. Tā, protams, nav labā prakse.

Tāpat joprojām pasākumus atceļ, tāpēc klausītājiem vairs nav agrākais paradums pirkt biļetes tā, kā viņi to darīja pirms pandēmijas. Šo nevaram vērtēt kā normālu tirgus situāciju, ar visiem šiem apstākļiem klausītāju skaits ir samazinājies.

Pašlaik nekas neliecina, ka mūs atkal varētu aiztaisīt ciet, taču nekas par to neliecināja arī oktobrī pirms lokdauna. Viss 2022. gads koncertzālei ir saplānots, tāds ir mūsu darbs, un mēs to darām.

Timurs Tomsons, koncertzāles ”Lielais dzintars” vadītājs