Uģis Kaugurs, Liepājas pilsētas arhitekts:

Jāatrod balanss starp to, ka nekā pludmalē nav un viss ir kluss un mierīgi, un tas noteikti kādam šķiet pareizi un patiktu, un starp tingeltangeli, disnejlendu un visu iespējamo – kādam droši vien patiktu arī tā. Es arī negribētu teikt, ka zinām, kā ir pareizi. Tas ir mazliet eksperimentāli bijis visu laiku.

Pagājušogad bija jāraksta jauni noteikumi par kafejnīcām. Ar kolēģiem konsultējoties, nonācām pie tā, ka līdz šim neviens tā īsti nav pievērsies jautājumam, ko liepājnieki un pilsētas viesi gribētu saskatīt, vai kādas vienas vai otras vietas sadzīve ir vai nav cilvēkiem traucējusi vai, tieši otrādi, ir ļoti forša. Droši vien ar mediju starpniecību būs atgriezeniskā saite, komentāri un telefonu zvani, kāds lamāsies, kāds teiks, ka ļoti labi.

Tātad nepieciešams līdzsvars – cik tad kafejnīcu vajadzētu? Mūsu lēmumi nav gluži haotiski, ka nu tik ar tām būs pārslānīta pludmale. Ir pludmales tematiskais plānojums, tas bija apspriests, tajā ir arī veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tas ir ļoti labs, saturiski dziļš un bagāts darbs, pie tā arī turamies.

Vietas, kurās tiek atļautas kafejnīcas, ir tās, kuras šajā plānojumā bija paredzētas. Kopumā tātad pilsētas centrālajā daļā, no Roņu ielas līdz Jūrmalas ielai, patiešām katras lielās izejas galā kāds sabiedriskās ēdināšanas piedāvājums būtu pieejams.

Taču ne visās vietās uzņēmēji tik ļoti ir ieinteresēti. No Roņu ielas līdz Glābšanas stacijai – tās būtu stabilās kafejnīcu būves, kuras drīkstētu būt paliekošas pa ziemu. Tālāk uz dienvidiem – Vaiņodes, Liedaga, Pērkones, Jūrmalas ielas galā – ir atļautas tikai teltis, kuras sezonas beigās jānovāc. Mēs redzam, ka tās vietas, kas paliekošajās vietās jau bija, tur arī ir iekrampējušās. Jaunā vieta Roņu ielas galā – to arī izsolīja. Tālāk uz dienvidiem uzņēmēju interese nav sevišķi liela.

Acīmredzot tas ir riskanti, vasara ir tāda, kāda ir, cilvēku ir tik, cik ir, bet uzņēmējiem tas prasa investīcijas.

Līdz šim visas kafejnīcas, kādas mums bijušas, darbojušās ar tādiem – nekādiem noteikumiem. Formāli ņemot, tās būtu katru gadu jānovāc un pavasarī jāuzliek no jauna. Tā ir galvenā atšķirība – tagad ir noteikti pieci gadi, ar paredzētu iespēju pagarināt līgumu vēl uz pieciem gadiem, nevis atļauts tikai viens gads darbībai, kā līdz šim. Tā tomēr ir zināma garantija, un, ja tādu dod, var prasīt labāku risinājumu.

Tāpēc, ka iznomāšanas noteikumi bija tādi, kādi bija, no uzņēmējiem arī īsti nevarēja prasīt dizainu. Tagad viņiem katram ir jāiesniedz projekts. Viņi ir jau investējuši diezgan daudz, dažas no iepriekšējām lietām vēl derīgas. Domāju, ka ”7. līnija” pēta, ko var saglabāt, pagaidām nekāda skice nav iesniegta; arī ”RSB” savā vietā paliek, runa ir par apdari un noformējumu.

Pludmalē [panākt noteiktu] dizainu domājam, izmantojot pludmales tematiskā plānojuma krāsu kodējumu noteiktām zonām. Visām kafejnīcām pamatkrāsa būtu bēša, gaiši pelēka, sauksim to par smilšu krāsu. Katrai pludmales zonai plānojumā ir akcentējums noteiktā krāsā, ar to arī kafejnīcu noformējumu varētu apspēlēt, un tas piešķirtu pludmalei kopēju noskaņu. Pašreiz šajā ziņā vistālāk tikuši jaunie uzņēmēji, kuri saimniekos Roņu ielas galā. Viņi ir iesnieguši skici. Tā kā tas ir būvprojekts, uzņēmumiem jāiziet viss process, tostarp vajadzīgi saskaņojumi ar Vides pārvaldi. Tas nav vienkārši un ātri.

Piemēram, Spānijā, Barselonā, ir speciāla pilsētas iestāde, kas pārvalda pludmali. Tieši šī iestāde ir nolikusi karkasu rāmjus, katrs uzņēmējs šo karkasu aizpilda, kā nodomājis, bet šis karkass ir visiem vienāds, tā veido kopējo pludmales izskatu.

Liepājai tādas rocības nav, nu tad mums jāgana uzņēmēji, kas tur kaut ko investē. Gluži vienādas tās kafejnīcas nebūs.

Var piekrist, ka ziemā centra pludmale izskatās piemētāta ar slēgto kafejnīcu inventāru, arī ūdens bija augstu. Viens iemesls ir vētras, kas droši vien kaut ko izmētāja, otrs – jāņem vērā, ka pludmale pašreiz ir pārejas stadijā, kafejnīcu saimniecība mainīsies uz labāku.

Uzņēmējiem pašiem īsti nav modeļa, kā nākotnē strādāt aukstajā sezonā. Jābūt risinājumam, kā izskatīsies, kad kafejnīca būs ciet. Ja ziemā ir slēgta, tad visu vajadzētu novākt, arī laukā izliekamās lietas. Tām nevajadzētu mētāties. Turpretī, ja kafejnīcas ziemā darbojas, tad jābūt skaidram ziemas variantam. Tas ir prasīts, un tas turpmāk būs saistoši. Esam darījuši tā, lai nākotnē pludmalē varētu cerēt uz labāko.