Gribētu atbildēt ar “jā” uz uzdoto jautājumu, tomēr nav tik optimistiski. Var teikt, ka cilvēku tagad ir mazāk, pirktspēja ir mazāka un ielās iešanas paradumi mums nav tādi, kā kādai citai dienvidu tautai, un tā ir taisnība.

Neskatoties uz to, gan šeit pat kādreiz bija vairāk dzīvības, gan līdzīgās vietās. Ja Liepājā salīdzina Tirgoņu ielu un Zivju ielu, man šķiet, ka kaut vai nedaudz Zivju iela ir dzīvīgāka.

Kur ir tā atšķirība, tieši to mēs gribētu uzzināt un varbūt mainīt, ja tur kaut ko var mainīt, lai dzīvība atgrieztos.

Viens pieņēmums ir tāds, ka “Gaismas modes” stāv kā tāds spoks, nolupis un neizmantots, un pazemina vietas emocionālo vērtību, visa iela it kā nevērta paliek un citas mājas sāk pavilkties uz slikto pusi, tikai dažas rūpējas par savu izskatu.

Ir arī vairāki labi piemēri, kaut vai aptiekas māja uz stūra.

Pašvaldībai tur ir sava loma un daļa, līdzdalība ir nepieciešama, bet

vislabāk būtu, ja organizētos paši iedzīvotāji, ēku īpašnieki vai uzņēmēji, kuri šai vietā riskē ar savu naudu, biznesu un laiku.

Kurš tad labāk par viņiem varētu zināt, ko tur vajadzētu!

Iesākot atvērto durvju dienas, ir nodoms pulcināt kopā cilvēkus un saprast, kurā virzienā būtu jāskatās un kas būtu jādara.

Viena sapulcīte bija sarīkota, izskanēja, ka labiekārtojums novecojis. Nemaz nav tik novecojis, tur nav tā, ka kājas var izlauzt vai būtu kaut kas ārkārtīgi nesmuks.

Diez vai, ja rīt no rīta būs bruģis ar zelta pumpiņām, uzreiz no tā radīsies vairāk cilvēku.

Tā ir lietu summa, kas visu ietekmē.

Var tā būt, ka Tirgoņu ielā cilvēki neaizkavējas, jo nav kur patverties no saules. Pašvaldība vai uzņēmēji varētu domāt par nojumēm, sadalošiem objektiem, jo tā ir, ka ir par daudz karsts, bet tad, kad saule aiziet tālāk un rodas ēna, tad ir vēss un caurvējains.

Tā ir pirmā doma, kas iešaujas prātā, ka labiekārtojums nav labs, to vajadzētu pārtaisīt. Taču jāsaprot ļoti konkrēti – ja uz šiem soliņiem nesēž, vai uz citiem sēdēs? Gribētu dzirdēt idejas no lietotājiem.

Pasākums Tirgoņu ielā varētu būt forma, kā iekustināt sabiedrību. Ideālā gadījumā šādas aktivitātes vajadzētu arī citās apkaimēs un lai iniciatīva nāk no tiem, kas tur dzīvo vai darbojas.

Uģis Kaugurs, Liepājas arhitekts

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.