Rīgā Tērbatas iela uz mēnesi nu atvērta gājējiem, tirgotājiem un kultūras norisēm.

Jā, gājēju ielas vajag attīstīt. Jo ir jūtami savairojušās automašīnas. To ir par daudz. Cilvēks, kurš ir mašīnā, nedzer kafiju un neiet iepirkties. Pircējs ir gājējs. Starp to vietu, kur noliek mašīnu un iepērkas, jābūt labai gājēju zonai.

Bet ko darīt, lai šo gājēju jautājumu risinātu, vēl nezinu. Pašlaik ir tāda sajūta, ka Liepājā īsti nav sabiedrības pieprasījuma pēc gājēju ielām. Par šo jautājumu runājuši tikai atsevišķi cilvēki. Bet Rīgā aiz lēmuma slēgt transportam Tērbatas ielu ir vismaz desmit gadus veca ideja, par to daudzkārt runājuši gan studenti, gan neformālas organizācijas, gan profesionāļi. Un tikai tagad, pēc tik ilgiem gadiem tas beidzot ir nonācis līdz realizācijai. Lēmums kādu vietu pārveidot nav tāds hop, un gatavs. Nav jēgas mesties tagad mums pakaļ Rīgai tikai tāpēc vien, ka tā dara Rīga.

Redzams, ka pašlaik Zivju iela ir veiksmīgāka par mūsu senāko gājēju ielu – Tirgoņu ielu. Tirgoņu iela īsti nestrādā, nekalpo gājēju ielas idejai. Nezinu, kāpēc. Ļaudis pa to iet, bet nav forši. Lai radītu jaunu gājēju ielu vai iedzīvinātu esošo, būtu vajadzīga iniciatīva no tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo un strādā. Varbūt mums vēl nav izdevies satikties. Jā, arī Pasta ielas gājēju kvartāls ir nemīlīgs. Piekrītu, to vajadzētu rekonstruēt, segums būtu jāmaina, bet šaubos, vai ar to vien pietiks, jo iela ir ēnaina.

Esmu piesardzīgs, domājot, vai mums kādā ielā vajadzētu satiksmi aizvērt uz laiku tāpat kā Tērbatas ielā Rīgā. Pirms gadiem 40 likās, ka gājēju iela būs panaceja, bet tā tas nav, it īpaši nelielās pilsētās. Un tas nenozīmē, ka visur jābrauc ar automašīnām, un tā tas nenotiks. Bet kaut ko pilnībā aiztaisot ciet, varam iebraukt otrā grāvī. Jo mazāka pilsēta, jo jūtīgāka tā ir pret pārmaiņām.

Uģis Kaugurs, pilsētas arhitekts