Pirms vairākiem gadiem kāda kompānija jau sāka strādāt pie projekta par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Liepājā, un šim mērķim bija noslēgts arī ostas teritorijas rezervēšanas līgums. Tomēr dažādu iemeslu dēļ šis projekts līdz būvniecībai tā arī nenonāca, jo uzņēmējs izlēma savu ieceri tālāk neattīstīt.

Jautājums par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību jāskata divās daļās – osta un tālākā gāzes pārvades infrastruktūra.

Liepājas osta ir piemērota šāda termināļa būvniecībai, un Ekonomikas ministrijai šādu piedāvājumu esam arī izteikuši.

Viens no veidiem, kā šādu projektu īstenot, ir atklātā jūrā izbūvēt platformu, pie kuras pietauvojas kuģis, no kura sašķidrināto gāzi tālāk transportē pa cauruļvadu. Šāds risinājums iecerēts, realizējot Skultes LNG importa termināļa projektu.

Gāzes padošanu no kuģa var veikt pie noteikta viļņu augstuma, un Liepājas pluss ir tāds, ka mūsu ostā jau vēsturiski izbūvēti viļņlauži, kas ostas akvatoriju aizsargā no viļņu ietekmes.

Otra sadaļa ir tehniskie jautājumi saistībā ar gāzes padošanu tālāk līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei – cik sarežģīti un finanšu ietilpīgi to ir nodrošināt. Pēdējo nedēļu laikā mums bijuši vairāki sarunu raundi, lai saprastu Liepājas piemērotību šāda termināļa izveidei.

LNG termināļa esamība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu valsti ar energoresursiem. Lietuva jau pirms vairākiem gadiem izlēma šādu LNG termināli veidot Klaipēdā. Tur tiek izmantots sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis, ko Lietuva nomā. Šobrīd arī Latvija saņem gāzes piegādes no šī termināļa.

Uldis Hmieļevskis, Liepājas SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs