Eksperti, kuri piesaistīti LNG termināļa idejas izpētei, vairāk vērtē Skultes variantu, taču vēlējos aktualizēt, ka arī Liepājas iespējas tomēr vērts paanalizēt dziļāk.

Savulaik Liepājā jau bija iecere būvēt mazāka izmēra sašķidrinātās gāzes termināli, kurš varētu apgādāt kuģus, ko darbina ar gāzi.

Ne man, ne arī maniem kolēģiem no “Apvienotā saraksta” nav bijusi iespēja iepazīties ar Skultes termināļa projekta izpēti, jo tas ir slepens dokuments. Līdz ar to nevaru vērtēt, cik efektīva ir konkrētā projekta ekonomiskā puse un drošības aspekti.

Noteikti tur ir savi plusi, piemēram, Skultes terminālis atrastos tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Taču pa vidu ir dabas lieguma zonas utt.

Ostas infrastruktūras izbūvē Liepājā izmaksas būtu zemākas nekā Skultē, kur atklātā jūrā viss jābūvē no jauna.

Turklāt atšķirībā no Skultes Liepājas osta ir neaizsalstoša. Svarīgs ir arī termināļa drošības aspekts vētru laikā.

Objektīvi gan vērtējot, viens no šķēršļiem šāda projekta īstenošanai mūsu ostā varētu būt tas, ka diezgan pasen būvētie gāzesvadi no Liepājas līdz Iecavai acīmredzot ir ievērojami jārekonstruē, jo sašķidrinātās gāzes gadījumā nepieciešams lielāks spiediens nekā dabasgāzei. Taču perspektīvā tik un tā būs nepieciešams ieguldīt investīcijas, lai rekonstruētu šos gāzesvadus līdzīgi kā autoceļu vai elektrības piegādes infrastruktūru.

Tāpēc uzskatu, ka LNG termināļa būvniecības kontekstā Liepāja ir izpētes vērta.

Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību, noteikti jāatrod risinājums gāzes apgādē, bet ir svarīgi saprast arī, kāds ir nepieciešamais ieguldījumu apjoms un atpelnīšanas iespējas.

Pagaidām par LNG projektu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Uldis Sesks, Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs