Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma pētījumu ”Future of Jobs Report 2023”, kas aptver pasaules lielāko darba devēju prognozes saistībā ar darba tendencēm un virzieniem 2023.–2027. gadā, uzņēmēji visā pasaulē paredz, ka tehnoloģiskā attīstība, arvien vairāk ieviešot jaunas un progresīvas tehnoloģijas, kā arī palielinot digitālo piekļuvi pakalpojumiem, veicinās darba vietu pieaugumu.

Pat 75% aptaujāto uzņēmumu plāno ieviest mākslīgā intelekta risinājumus tuvāko piecu gadu laikā. Tāpēc topošajiem studentiem ir vērts atcerēties, ka speciālisti ar informācijas tehnoloģiju, datorzinātņu, robotikas, kiberdrošības, viedo tehnoloģiju, industriālās automatizācijas un citu līdzvērtīgu studiju programmu diplomiem kabatā jau vairākus gadus ir pieprasīti, un, kā redzams maijā publicētajā pētījumā, šī tendence vēl kādu laiku saglabāsies.

Pārmaiņas darba tirgū jau ietekmē tehnoloģiskie sasniegumi, piemēram, ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstība, ekonomiskie un ģeopolitiskie izaicinājumi un pieaugošais sociālais spiediens, tāpēc arī augstskolām jānodrošina mainīgajiem darba tirgus nosacījumiem pielāgotas zināšanas Eiropas līmenī.

Mūsu pasniedzēji uzskata, ka darba tirgus tendences jāvērtē pasaules notikumu kontekstā.

Skaidrs, ka vislielāko darba vietu pieaugumu rada notikumi vides, sociālās politikas un digitalizācijas sektoros.

Uzņēmumi pasaulē investē ievērojamus līdzekļus pārejā uz ilgtspējīgu un zaļu pārvaldību un atjaunojamo energoresursu ieviešanu, tādēļ uzreiz aiz tehnoloģiskiem amatiem starp pieprasītākajām vakancēm redzami ilgtspējas speciālisti, biznesa informācijas analītiķi, informācijas drošības analītiķi, atjaunīgās enerģijas inženieri, saules enerģijas uzstādīšanas un sistēmu inženieri.

Zinot šo faktu, studentiem jāizvēlas programmas, kuras sagatavo augsta līmeņa speciālistus uzņēmējdarbības un organizāciju vadībā, vadībzinātnē un pārvaldībā, īpaši uzsverot sabiedrības ilgtspējas un zaļās domāšanas, starptautiskās komercdarbības vides un stratēģiskās vadības, kā arī citus tematiskos virzienus.

Saskaņā ar pētījumu, analītiskā domāšana un radošā domāšana arī 2023. gadā būs darba devēju visaugstāk novērtētās prasmes.

Vairāki aptaujātie uzņēmumi analītisko domāšanu uzskata par būtiskāko pamatprasmi, salīdzinot ar citām, taču pieļauj, ka tuvāko gadu laikā straujāks pieprasījums būs tieši pēc radošās domāšanas.

Sarakstu turpina trīs personiskās efektivitātes prasmes – noturība (resilience), elastība un veiklība pielāgoties (agility), ceturtajā ierindota motivācija un sevis apzināšanās (self-awareness), savukārt piektajā – zinātkāre un mūžizglītība, kas atzīst darbinieku spēju un vēlmi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Tehnoloģiskā pratība ieņem sesto vietu, tad seko uzticēšanās un darbinieka spēja pievērst uzmanību detaļām.

Pamatprasmju topu noslēdz empātija un aktīvā klausīšanās (astotā pozīcija), devītā prasme ir līderība un sociālā ietekme, desmitā – kvalitātes kontrole.

Tieši personiskās prasmes atšķir labu speciālistu no ideāla.

No speciālista ar dziļām tehniskajām zināšanām nav lielas jēgas, ja viņš neievēro termiņus, konfliktē ar kolēģiem un neprot prezentēt darba rezultātus.

Lielākā daļa šo prasmju tiek augstu vērtētas, jo globālo izaicinājumu laikā nepieciešams ātri reaģēt, pielāgoties un meklēt radošus problēmu risinājumus. Ievērojot iepriekšminēto prasmju pieprasījumu, studiju programmās būtiski apvienot teorētiskās zināšanas ar praktisku pieredzi, lai absolventi iegūtu Latvijas un starptautiskā mērogā konkurētspējīgu un ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošu izglītību.

Gan darba devējiem, gan topošajiem darba ņēmējiem jāorientējas uz to, ka nodarbinātības vide ir mainīga un sagaida pielāgošanos. Tas nozīmē nepārtrauktu attīstību un pašizaugsmi, atvērtību citādajam.

Izglītības stratēģijas centrā ir persona, nevis profesija vai priekšstats par to, kas ir jāzina un jāprot mūsdienu abstraktajam darbiniekam. Mācīšanās notiek nevis tāpēc, lai iemācītos, bet gan, lai izmantotu zināšanas, ko veltīt projektu izstrādei, piemēru izpētei un reālai iniciatīvu ieviešanai.

Una Libkovska, profesore, Ventspils Augstskolas studiju prorektore