Trešdiena, 26. februāris Mētra, Evelīna, Aurēlija

Vaironds Bitenieks: Kas par daudz, tas par skādi

Vaironds Bitenieks: Kas par daudz, tas par skādi
Foto: Egons Zīverts
23.01.2019 07:00

liepajniekiem.lv

Sāli dāsni uz ceļiem ziemā kaisa visā Latvijā. Man bieži iznāk braukt uz Rīgu, un tad var redzēt, cik bieza sāls kārta nosēžas uz mašīnas virsbūves. Protams, ka sāls saēd arī autotransportu, bet vislielākā sāpe ir dzīvā daba, kurai sāls nodara kaitējumu.

Cilvēks, lai izkausētu ledus kārtu, kaitē apkārtējai videi, augiem. Arī dzīvniekiem, kas mīt viņam līdzās. Tostarp mājdzīvniekiem, ko izvedam pastaigāties. Arī tie cieš no pārlieku daudz sāls uz ceļiem.

Sūdzamies par to, ka sāls nodara kaitējumu apaviem. Tad varat iedomāties, kādu kaitējumu sāls nodara suņu ķepām? Ķepas niez un plaisā, tas ir sāpīgi. Un ir maldīgs priekšstats, ka koki ziemas laikā aiziet tik dziļā miegā, ka nekāda šķidruma cirkulācija nenotiek un sāls ielās tiem neskādē. Koks arī ziemā uzsūc mitrumu.

Nav tā, ka sāls nemaz nav vajadzīga. Tā veicina šķidruma apmaiņu augu šūnās, tā kā minerāls pati par sevi atrodas augsnē. Bet pārmērīga sāls kaisīšana noved pie pretēja efekta – šūnu apvalki kļūst neelastīgi, līdz ar ko šķidruma apmaiņa tiek kavēta.

Ūdens vairs neiet uz augšu un uz leju, kokam tas traucē dzīvot. Jo saknes prasa barības vielas, kuras koks veido fotosintēzes rezultātā – cukuru dzen uz leju. Zari savukārt prasa ūdeni, ko koks ar saknēm iegūst no zemes. Par sāli droši var teikt – kas par daudz, tas par skādi! Piemēram, cilvēks, kurš pārāk daudz lieto sāli, aptaukojas, jo ir kavēta šķidruma izvade no organisma. Līdzīgi arī kokiem tiek kavēta vielmaiņa. Tikai tie neresnē, bet kalst.

Ja ziemā augsne ir pārsālīta, koks sāli uzņem un uzkrāj savās šūnās. Arī ja pārtraucam sālīt, vēl vairākus turpmākos gadus koks jutīs šo ietekmi. Lapas paliek mazākas un gaišākas. Arī stumbrs kokam tiek bojāts, jo sāls ir viena no sālsskābes sastāvdaļām.

Liepājā šīs pazīmes ir vērojamas ielu tuvumā augošiem kokiem. Parkos, kur vispār nekaisa sāli vai kaisa mazāk, koki ir būtiski labākā stāvoklī. Tas pats attiecas uz zālieniem. Iztērējam naudu, veidojot zālienus, bet pārsālīšanas dēļ zaļā zona tiek izdedzināta.

Dīvainā kārtā pie mums sāli kaisa pat uz mazajām ieliņām, pat uz bruģētajām. Jāskatās uz to, cik lielā mērā sāls ar kušņiem aiztek, tiek noskalots kanalizācijā. Asfaltētajās ielās tiešām vairums sāls satek kanalizācijā, bet pie ielām bez seguma – grantētos ceļos vai ielās ar bruģi – kaitējums ir lielāks, jo tur visa sāls iesūcas augsnē.

Nav tā, ka ielu sālīšana ir vienīgā izeja drošai braukšanai ziemā. Alternatīva, ko izmanto ziemeļos, ir drupinātās šķembas, kas nekausē ledu, bet uzlabo automašīnām saķeri. Pavasaros ar speciālu tehniku šķembas savāc un uzglabā, lai izmantotu atkārtoti. Tāpat grants, ko savulaik jau kaisīja ielās arī pie mums. Lai šis materiāls nesasaltu, tam tika mazliet pievienots sāls.

Bet šobrīd, kā vērojams, no smilts vai grants izmantošanas ceļu uzturētāji ir pilnībā atteikušies – izmanto tīru sāli. Vēl kāda iespēja ir savlaicīgi no ielām notīrīt sniegu, lai neveidotos piebrauktā sniega kārta, kas apledo. Un izmantot pretslīdes, nevis kausēšanas materiālus.

Ceļu uzturētāji mums skaidro, ka no grants kaisīšanas atteikušies, jo tā var nonākt kanalizācijas ūdeņos un mūsu kanalizācijas sistēma nav piemērota šo materiālu nostādināšanai, tāpēc aizsērē. Drīzāk iemesls ir tāds, ka šis kaisāmais materiāls pavasarī būtu jāuzslauka, bet tās ir atkal papildu izmaksas ceļu uzturēšanā. Sāls šķidrums, iespējams, izmaksā vislētāk, tomēr arī kaitējums dabai no tā ir vislielākais.

Vaironds Bitenieks, arborists (kokkopis)

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli