Esmu šoferis ar trīsdesmit gadu stāžu un jau vairāk nekā desmit gadus strādāju transporta pārvadājumu jomā. Esmu pabijis vairākās Eiropas un Latvijas vietās, dažādos gada un diennakts laikos, ar dažādu satiksmes intensitāti.

Neizbēgami, bet vienmēr esmu saskāries ar mācību auto un topošajiem šoferiem. Protams, dažkārt, kad esmu pārstrādājies un ātrāk gribas tikt mājās, kaitinoša jau liekas vien pati braukšana pa ielām, kas pārpildītas ar mašīnām, satiksmi regulē luksofori. Šādos apstākļos katrs apzinīgs šoferis, tostarp topošais cenšas braukt uzmanīgi, jo ir paaugstināta bīstamība izraisīt avārijas situācijas. Uzskatu, ka braukšana tieši intensīvos apstākļos ir labākā skola topošajiem šoferiem. Tādējādi viņi iemācīsies braukt nevis ”ķepu-ļepu”, bet sapratīs, kā rīkoties sarežģītos satiksmes apstākļos, jo braukšana prasa papildus uzmanību. Protams, vispirms ir jāiemācās mašīnu izkustināt no vietas un braukt pa mierīgākiem rajoniem, un pēc tam var mācīties braukt tādos laikos, laikapstākļos un vietās, kur ir sarežģījumi.

Protams, iesākumā iet lēnāk, jo notiek mācīšanās, taču viņi šādā veidā iziet labas braukšanas skolu.

Dažkārt arī esmu ticis nokaitināts mācību mašīnu dēļ, bet tad es padomāju – kā gan būtu, ja es būtu topošā šofera vietā? Cilvēkam, mācoties braukt, ir vēl lielāks stress nekā pieredzējušam šoferim. Bieži vien pieredzējušie šoferi izrāda neiecietību pret topošajiem šoferiem – viņi uztaurē, nolamājas. Es atvainojos – ja jau tik ļoti traucē mācību mašīnas sastrēgumstundās, tad var izvēlēties mazāk intensīva satiksmes ceļus. Bet, kā gan cilvēks noliks braukšanas eksāmenu, ja viņam aizliegs braukt pa ielām, kur ir intensīvāka satiksme? Autoskolu instruktori redz, ka cilvēks ir gatavs braukt sarežģītos apstākļos un var piedalīties satiksmē gandrīz kā pilntiesīgs satiksmes dalībnieks.

Atceros, ka pirms kāda laika bija ierosinājums, ka topošajiem šoferiem braukšana būs jāapgūst visos gadalaikos. Domāju, ka tas būtu prātīgs lēmums, jo ar mašīnu, kad būsi ieguvis tiesības, nebrauksi tikai tad, kad ceļi būs tīri un spīdēs saule, vai uz ielām būs tikai vien dažas mašīnas.

Manuprāt, tieši tādēļ, ka neiemācās braukt dažādos apstākļos, nākotnē tiek izraisīts tik daudz avāriju.

Cilvēki laikapstākļu un sastrēgumu dēļ kļūst nervozi un meklē vainas noteikumos un prasa ieviest korekcijas. Bet Liepāja nav tik liela pilsēta, kur sastrēgumi ilgst stundām, tādēļ ierobežojumi būtu arī muļķīgi. Mums ir visiem savas vajadzības: autoskolām, topošajiem un pieredzējušajiem šoferiem, arī gājējiem. Citās lielākajās pilsētās gan Latvijā, gan Eiropā cilvēki sastrēgumus un kavēšanos uztver kā normālu situāciju. Un ne jau pie sastrēgumiem jāvaino tikai mācību mašīnas. Tad jau tikpat labi gājējiem var aizliegt sastrēgumstundās un ekstremālos laika apstākļos arī rādīties ielās, jo viņi uz gājēju pārejām kavē satiksmi, un gaidīšana uz gājējiem arī tērē mūsu benzīnu un laiku. Ja jau arī mums gājēji traucē un kavē, tērē mūsu naudu – ko tad darīt? Lai nekavētu, viņiem būtu jābrauc virsū? Un luksoforu gaismas jāignorē? Tad tas nozīmētu steigas vārdā pārkāpt noteikumus.

Valdis Andersons,
liepājnieks, šoferis ar 30 gadu stāžu