Ļoti nepieciešamas ir vasaras nometnes bērniem, jo daudzi
bērni, ja vien viņiem nav iespēja doties uz kādu nometni, tā arī vasarā no
pilsētas ārā netiek. Vienīgi ir jautājums: cik katra konkrētā nometne ir
kvalitatīva un kāda tai ir tēma. Tas ir būtiski.

Īpaši svarīgas vasaras nometnes, protams, ir tiem bērniem,
kuriem laukos nav vecvecāku, pie kuriem paciemoties brīvlaikā. Taču diemžēl
nometnes ir dažādas – ir gan lauku apstākļos veidotas nometnes, gan arī tepat
pilsētā organizētas. Ja bērns aiziet tepat pilsētā uz skolu, kurā ir dienas
nometne un tur, piemēram, tēma ir tamborēšana, tad neesmu pārliecināts, vai no
šādas nometnes ir liela jēga.

Es viennozīmīgi esmu lauku nometņu piekritējs, jo tā
pilsētas bērniem ir iespēja padzīvoties lauku apstākļos. Bērnam tā ir iespēja
saprast, kas ir daba, kā ir dzīvot lauka apstākļos, tostarp teltīs, pierast pie
tiem apstākļiem, no kuriem cilvēks nācis. Un, kaut arī nebūs dzīvošana teltīs,
bet gan telpās, bērniem lauku nometnē būs iespēja būt saskarē ar dabu – elpot tīru
gaisu, iepazīt vidi, floru un arī faunu.

Lielākais ieguvums bērnam, piedaloties vasaras nometnē,
noteikti ir iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku. Prātā neienāks doma, ka
varētu iet izsist kādu logu vai pastrādāt vēl kādu draņķību. Tas ir pats
svarīgākais!

Kāds būs tematiskais ieguvums, protams, būs atkarīgs no nometnes,
taču domāju, ka vairākumā gadījumu bērns kaut ko tik un tā iegūs. Jo vismaz man
gribas domāt, ka vecāki taču savas atvases sūta uz nometnēm, kas tiešām bērnam
interesē, kur tēma bērnam patiešām ir tuva.

Tāpat bērnam ieguvums būs iespēja iepazīties ar vienaudžiem,
gūt jaunus draugus. Ļoti labi ir tas, ka nometnes laikā bērniem ir iespēja
komunicēt ”dzīvajā”. Jo mūsdienās bērni un jaunieši ar saviem draugiem un
paziņām vairāk komunicē virtuālajā vidē. Tā ir mūsdienu jaunās paaudzes
problēma, ka viņi komunicē virtuālajā vidē un beigās, kad sastopas aci pret
aci, vairs neprot sarunāties cits ar citu, nezina, kā rīkoties.

Tas, ka bērns vasarā ir nometnē, ieguvums ir arī vecākiem.
Pirmkārt, vecāki var justies salīdzinoši droši, jo zina, ka atvase ir
pieskatīta. Otrkārt, vecāki tādējādi arī iegūst brīvo laiku paši sev.

Savu vecāko meitu uz nometnēm neesmu sūtījis, taču līdzi gan
ņēmu. Meita vēl nebija kļuvusi par jaunsargu, kad no aptuveni desmit gadu
vecuma devās man līdzi ne tikai uz jaunsargu nometnēm, bet arī uz citiem
jaunsargu pasākumiem – pārgājienos, uz laiku mācībām u.c.

Viņa pati ir atzinusi, ka tā bijusi ļoti laba pieredze.
Pirmkārt, bērni un jaunieši nometnēs mācās patstāvību. Viss ir jādara pašiem,
jo blakus ik uz soļa nav mamma vai tētis. Pašam jāatrod, kur gulēt; pašam
jāsarūpē un jāpagatavo ēst. Tiek gūts rūdījums.

Protams, būtu savādāk, ja meita būtu sūtīta uz citu nometni.
Kaut centos nodalīt nometnes vadītāju no tēta, tomēr viegli tas nenākas. Man
paša bērns nometnē ir kā dubultslogs. Manā situācijā man kā vecākam atslodze
gan nebija. Taču no otras puses, ja meita būtu nometnē citviet, jāatzīst: cik
gan mierīgs prāts var būt vecākiem, ja bērns ir projām no mājām?

Kaut patiesībā tas atkarīgs no katra vecāka. Vienam,
iespējams, tā ir iespēja uz laiku atbrīvoties no bērna. Citam ir nemitīgas
rūpes: kā bērnam nometnē klājas; vai tikai kaut kas nenotiks?

Vecākiem, sūtot bērnus uz nometnēm, ne mazāk būtisks ir
finansiālais aspekts. Sevišķi mūsdienās. Jo ir nometnes, kas maksā ļoti dārgi.
Ja vecāki, kaut arī šādas nometnes saturs ir ļoti labs, nevar atļauties
aizsūtīt atvasi uz šādu nometni, viņi spiesti meklēt lētākus variantus. Un tad,
iespējams, nometnes saturs nav tik kvalitatīvs.

Pašvaldībām noteikti būtu jārīko pēc iespējas vairāk
bezmaksas nometnes vai arī nometnes par simbolisku samaksu, kurās būtu
iespējams piedalīties tiem bērniem, kuru vecākiem nav lielas rocības. Tieši uz
šādām ģimenēm būtu jāliek uzsvars, jo vecāki, kuri var atļauties bērnam
apmaksāt labu nometni, to arī izdarīs paši, bez pašvaldības atbalsta.

Manā skatījumā lietderīgākas ir tās nometnes, kas
pietuvinātas lauka nometnēm – ar dzīvošanu teltīs, ar uzdevumiem dabā, ar nakts
trasēm, kas vairāk māca bērniem un jauniešiem, kā sadzīvot ar dabu, kā saprast
to. Pārējo jaunā paaudze var apgūt ikdienā, bet lauku nometnes apstākļus
pilsētas bērni citur neapgūs.