Iespējams, pēc Krājbankas nedienām daudzi nolēmuši savus ietaupījumus nelikt bankās, bet, piemēram, turēt mājās. Ja tā notiks, nedomāju, ka uz ilgu laiku, kaut vai dēļ bailēm no zagļiem. Un cilvēki tērēs tāpat, kā līdz šim ir tērējuši.

Iedzīvotājiem, manuprāt, nevajag uztraukties, celt paniku. Nedomāju, ka sekos banku krīze vai būs vēl kaut kas tamlīdzīgs. Krājbanka nebija mūsu finanšu iestāde, tās neveiksmes nebija atkarīgas no Latvijas. Šeit jāņem vērā arī tas, ka pastāv atsevišķi privātais sektors un valsts sektors. Jautājums ir par to, cik valsts otru var regulēt. Varbūt šo tirgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzēja pārraudzīt stingrāk. Bet kopumā uzskatu, ka valsts reaģēja ļoti ātri un pareizi, viss izdarīts diezgan labi. “Citadelei” dati ir nodoti precīzi, iedzīvotājiem nav nekādu problēmu. Nopietnāka situācija, manuprāt, bija ar “Parex” banku. Tajā vajadzēja ieguldīt daudz lielākas finanses.

Arī man pašai Krājbankā bija noguldījums. Kad uzzināju par tās slēgšanu, nesatraucos, jo man tur nebija vairāk par 100 tūkstošiem eiro. Un likums nosaka, ka privātpersonām līdz 100 tūkstošiem ir jāatmaksā. Nedzīvojam taču valstī, kura nepildītu pieņemos likumus! Rindā neesmu stāvējusi, tikai tad, kad devos citā bankā atvērt jaunu kontu. Protams, žēl tos, kas naudiņu nopelnījuši paši ar savu darbu, nežēlojot tam ne dienas, ne naktis, un tagad to ir zaudējuši. Pārmest, kāpēc summu nesadalīja un neizvietoja arī citās bankās, nebūtu korekti. Radoši cilvēki nav ekonomisti, viņiem nav laika nodarboties ar tādām lietām.

Atgriežoties pie tendences, ka cilvēki steidz izņemt noguldījumus arī no citām bankām, jāsaka, ka tas, protams, ietekmēs kopējo valsts ekonomiku. Kaut vai tā, ka samazināsies naudas apgrozījums. Vieni no Krājbankas lielākajiem zaudētājiem, manuprāt, ir uzņēmēji un pašvaldības, kuri bija tās klienti. Arī šīs aspekts var negatīvi ietekmēt ekonomiku, jo: kur vajadzēja maksāt, viņiem nav ko maksāt, atkal ietekmējot normālu naudas apgrozījumu. Pagājušajā mēnesī iekšzemes kopprodukta pieaugums bija vairāk nekā pieci procenti. Iespējams, Krājbankas sekas var negatīvi atsaukties arī uz šo rādītāju.

Kā cilvēkiem rīkoties ar saviem iekrājumiem? Es noteikti ieteiktu sadalīt tos pa vairākām bankām, vienā atstājot ne vairāk kā 100 tūkstošus. Neieteiktu noguldīt mazās bankās ar mazu kapitālu. Var arī apjautāties speciālistiem, kura finanšu iestāde būtu piemērotāka. Jāatceras, ka dzīvojam tirgus ekonomiskajos apstākļos, tāpēc vienmēr jāseko līdzi, kas notiek ar banku, kurā naudiņu glabājat. Nevar noguldīt un par to aizmirst.

Veronika Bikse,
LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesore