Skolēniem eksāmenu laiks ir nozīmīgs dzīves posms – ar to viņi apliecina savu gatavību tālākai dzīvei. Gala vērtējums arī nosaka, vai abiturientam būs iespējams turpināt iesākto izglītības ceļu. Uz šobrīd notiekošo eksāmenu tirdzniecību var attiecināt 16. gadsimta  filozofa Fr. Bēkona domu – ”Ja būs pircēji, tad vienmēr būs arī pārdevēji”. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā ir ļoti izplatīts viedoklis, ka tikai ar negodīgiem līdzekļiem ir iespējams iegūt kādu labumu sev, un valda uzskats, ka tā ir daudz ērtāk un vieglāk. Jāsaka, ka tā nav tikai skolēnu vai studentu problēma. Arī valsts līmenī ir daudzas nesakārtotas lietas, kas jaunajiem cilvēkiem rada maldīgu priekšstatu par ”pirkšanas un pārdošanas attiecībām”, kas liedz saprast, ka zināšanas nav iespējams nopirkt.

Eksāmenu tirdzniecība man šķiet tāda interesanta lieta, jo nekad nevar zināt, vai iegādātā prece – eksāmena atbildes – atbilst patiesībai. Uzskatu, ka pret to ir iespējams cīnīties, lai gan pirmajā brīdī tas šķiet un izklausās utopiski. Par šo jautājumu sabiedrībā vajadzētu runāt daudz vairāk. Tas ir tikai mirkļa šķitums, ka esmu labāks un pārāks par citiem, jo, kā vēsta sakāmvārds – ”meliem ir īsas kājas”, un tie agrāk vai vēlāk atklāsies.

Ir gluži vienalga, vai jau pirms eksāmena esi zinājis atbildes, vai kāds noslēguma darbu ir izpildījis tavā vietā. Tas tik un tā nozīmē, ka esi nokārtojis pārbaudījumu negodīgiem līdzekļiem. Šādi rīkojoties cilvēks, pirmām kārtām, apzog un nodara pāri pats sev, jo ne vienmēr turpmākajā dzīvē atradīsies kāds, kurš visu izdarīs viņa vietā.

Bieži runā, ka arī augstskolu studenti izmanto neatļautus paņēmienus, lai sasniegtu pozitīvus gala rezultātus, bet Liepājas Pedagoģijas akadēmijā pēdējo desmit gadu laikā ir bijuši tikai kādi pāris gadījumi, kuros konstatēts, ka cilvēks ir izmantojis kāda cita noslēguma darbu.  Augstskolā noslēguma darbu izstrādes gaita ir organizēta tā, lai cilvēkam būtu sarežģīti aizstāvēt cita izstrādātu darbu.  To, vai cilvēks orientējas savā darbā, var ļoti labi atšifrēt un sajust sarunājoties un aizstāvēšanas dienā uzdodot papildu jautājumus. Katrs izstrādātais pētījums ir unikāls.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas iekšējās kārtības noteikumos studējošajiem ir iestrādāta norma par to, kas notiek, ja konstatē, ka students izmanto neatļautus līdzekļus, lai nonāktu līdz gala vērtējumam. Mācībspēkam tādā gadījumā jāpārtrauc pārbaudījuma process un jāizlemj turpmākā rīcība. Tas vairāk attiecas uz parasto špikošanu. Bet, ja pārkāpums tiek konstatēts augstākā līmenī – noslēguma darbos, arī tad darbs netiek vērtēts un students nesaņem pozitīvu vērtējumu, kas nozīmē, ka iegūt diplomu un absolvēt augstskolu nav iespējams. Augstskolu students var pabeigt un iegūt diplomu par augstāko izglītību tikai un vienīgi pēc noslēguma darba aizstāvēšanas. Cilvēkam varbūt ir iespēja pēc tam atkal atjaunoties studijās, bet tas nozīmē, ka viņš tiks uzmanīts daudz stingrāk un ka darbs, protams, būs jāveic pilnīgi no jauna par citu tēmu un ar citiem nosacījumiem.

Pie plaģiātisma iespējamības daļēji  vainojamas arī mūsdienu modernās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību ir iespējams gan nokopēt lapaspuses no grāmatām, gan izprintēt no interneta resursiem. To varētu izskaust, ja liktu saprast, ka mācamies tikai un vienīgi sev, nevis kādam citam. Agrāk vai vēlāk šāds cilvēks būs zaudētājs darba tirgū, jo darba devējus interesē tas, vai tu vari izpildīt un izdarīt uzdoto, nevis tava noslēguma darba atzīme. Tādējādi pirmajā brīdī iegūtie labumi ir īslaicīgi.

Iestājoties Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, tiek ņemti vērā tikai sertificēto eksāmenu rezultāti. Iestājpārbaudījumi ir tikai specifiskās studiju programmās, piemēram, kas ir saistītas ar mākslas jomu, kur uzreiz praktiski tiek novērtētas cilvēka profesionālās iemaņas un prasmes. Tieši tāpēc skolēnu mērķis sertificētajos eksāmenos ir iegūt maksimāli augstu vērtējumu, lai varētu konkurēt ar tiem, kuru līmeņi ir zemāki, bet spēcīgākas citas iemaņas.

Vija Kriķe,
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Personāldaļas vadītāja