Neredzu iemeslu, kāpēc lai šosestdien, 30.aprīlī, kopā ar saviem līdzcilvēkiem nepiedalītos Lielajā talkā. Mēs taču visi vēlamies dzīvot tīrākā vidē. To varam paveikt tikai paši, tāpēc šajā dienā iesaku iziet no mājām, ieguldīt savu enerģiju. Varu galvot, ka ieguldītais darbs nesīs fantastisku gandarījumu.

Atgādinu, ka tas, ko darām, ir tikai un vienīgi sev. Varam panākt, ka Latvija ir tīrākā valsts pasaulē, ekolielvalsts. Manā uztverē, tas Latvijai būtu brīnišķīgs zīmols, un dotu lielu bonusu. Un darīt ir jāsāk tagad! Kāpēc vilkt garumā un gaidīt, ka to izdarīs kāds cits?

Lielās talkas projekta mērķis ir līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt. Vai mērķis sāk realizēties? Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem Latvija tiešām paliek tīrāka! Sadarbojamies ar pašvaldībām, un tās ziņo, ka, piemēram, vietas, kur katru gadu ir vērojams liels piesārņojums, lēnām sarūk. Domāju tāpēc, ka cilvēku attieksme mainās. Saprotam, ka daba nav tikai resurss, ko varam izmantot, un par to, kas sniedz mums baudu, veselību, labsajūtu, ir jārūpējas. Tā arī ir dzimtenes mīlestība.

Mājas lapā talkas.lv redzams, ka ir pieteiktas 1045 talkas vietas. Tas ir mazliet vairāk, kā pagājušā gadā. Labi, ka skaits nav dubultojies, un tas ir pozitīvs rādītājs. Taču ir vēl daudzas nereģistrētas vietas, jo zinu, ka cilvēki plāno sakopt, piemēram, savas piemājas teritorijas un par atkritumiem parūpēsies paši, nogādājot vajadzīgajās vietās. Inventāru esam sagatavojuši aptuveni 200 tūkstošiem darba roku. Taču, cik precīzi cilvēku būs piedalījušies, uzzināsim tikai pēc talkas. Interese ir milzīga, par ko man liels prieks.

Protams, ka paliek bēdīgi, ja redzu, ka iepriekšējā gadā manis sakoptā vieta ir atkal piemēslota. Tas pat nebūtu īstais vārds, pārņem dusmas! Taču tas nav iemesls, lai nemēģinātu vēl un vēl, rādot piemēru citiem. Cita ieroča man nav. Iespējams, tā man izdosies iesaistīt potenciālos atkritumu metējus.

Talku kustības pasaulē ir ļoti senas. Eiropā to aizsāka Igaunija, sekoja Latvija un Lietuva. Tagad talko ļoti daudzās vietās, kustība lēnām iet plašumā. Piesārņojums nav tikai Latvijas, bet gan vispasaules problēma. Mums ir jāsāk saprast, ka planēta nav bezgalīgs resurss un par to jāsāk rūpēties.

Vita Jaunzeme,
Projekts “Pēdas” vadītāja