Mēs, biedrība ”Peldēt droši”, rosinām – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram izstrādāt kritērijus, pie kādiem meteoroloģiskiem apstākļiem izplatīt brīdinājumu par bīstamību vai aizliegumu peldēties jūrā.

Līdzīgi kā pie noteikta vēja stipruma iedzīvotājus brīdina par iespējamiem lūstošiem kokiem, brīdināt par lieliem viļņiem. Visus pludmales glābējus, kas ikdienā dežurē pie jūras, aktīvi dalīties ar novērojumiem par iespējamu bīstamību. Primāri par to informējot pašvaldību, kas, izmantojot savus iekšējos informācijas kanālus, brīdinātu iedzīvotājus.

Sociālie tīkli ir operatīvs un efektīvs veids, kā paziņot patiesi būtisku informāciju.

Peldvietās, kur nav glābēju stacijas, saņemot brīdinājumus no glābējiem, pastiprināt vai ieviest Pašvaldības policijas patrulēšanu ar mērķi brīdināt atpūtniekus.

Nāves iemeslus lai skaidro atbildīgie dienesti, mēs aicinām domāt, kā būtu iespējams novērst nelaimes. Katrs gadījums mums ko māca. Ir būtiski apzināties kļūdas, tās atzīt, izglītot pašvaldību darbiniekus un dienestu ikdienas darbībā ieviest jaunas rutīnas. Ja būs izpratne, arī līdzekļi atradīsies.

Pašvaldībās diemžēl aktīva rīcība sākas vien tad, kad nelaime jau notikusi.

Būtu nepieciešams apzināt visas iespējas operatīvā transporta piekļūšanai vietām, kur cilvēki peldas, nediskutējot – vai tur vajag vai nevajag peldēties. Novērst visus šķēršļus, konstrukcijas, kas traucētu iespēju piebraukt iespējami tuvu.

Vietās, kur ir liels skaits ūdenstilpju, kurās cilvēki peldas, pastiprināti izglītot iedzīvotājus par drošas uzvedības pie ūdens noteikumiem. Prioritāri ieviest regulāras apmācības skolās un pašvaldību iestādēs.

Būtiska ir katra pašvaldības darbinieka izpratne par cilvēkdrošību uz ūdens, tāpēc jāapmāca ne tikai par drošību atbildīgie, bet pilnīgi visi, jo, tikai izprotot jautājumu, sekos jēgpilna un pamatota darbība.

Mēs iesakām pievērst uzmanību tam, lai piemājas ūdenstilpnēm un baseiniem tiktu uzstādīti norobežojumi, sargājot bērnus; nekad nepeldēt vienatnē; nebūt pārdrošam, neriskēt; nelēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, nelietot alkoholu ūdenstilpju tuvumā vai laivā, jahtā, uz SUP dēļa; atklātā ūdenstilpē peldēt gar krasta līniju, nevis dziļumā; izvēlēties drošu peldvietu, kur krasts ir lēzens un ar cietu pamatni, ūdens ir stāvošs vai ar minimālu straumi, peldvieta nav aizaugusi, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu, tā ir viegli pieejama un tajā peldas arī citi cilvēki.

Atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes, tā vienmēr vispirms jāizstaigā. Svarīgi saprast, kāda ir gultne, kur mainās dziļums, kādas ir straumes. Arī iepriekšējā nedēļā iepazīta peldvieta vienmēr jāizpēta no jauna.

Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, labiekārtotas un kurās dežurē glābēji.

Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, bērniem un pieaugušajiem vilkt glābšanas vesti un pārliecināties, ka tā ir pareizi uzvilkta, bet nelietot piepūšamos uzročus, peldriņķus – tie nav droši.

Ļoti svarīgi ir mācīt bērnam peldēt vai vest uz peldēšanas un drošas uzvedības nodarbībām.

Šogad no ūdenstilpēm Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izcēlis jau 70 bojāgājušos, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās 15. maijā.

Labākais, ko darīt, ja redzam kādu nelaimē, ir zvanīt 112 un izvērtēt savas spējas palīdzēt. Nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs.

Zane Gemze, biedrības ”Peldēt droši” dibinātāja