Šobrīd gan Latvijā, gan visā Eiropā ir saasinājušās diskusijas par ģenētiski modificētu organismu izmantošanu. Dažādas sabiedriskās aptaujas rāda, ka 80 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pret ĢMO audzēšanu mūsu zemē. Ir daudz mītu par šo tēmu, skaidrību grūti rast un bieži cilvēku viedokli šajā jautājumā viedo, instinktīvi jūtot, ka tas nav nekas labs.

Turklāt biologi un zinātnieki neņemas prognozēt, kā šādu produktu lietošana uzturā, mūs ietekmēs nākotnē.

Ģenētiski modificēts organisms ir dzīvnieks vai kultūraugs, kura gēnos ir ievietots svešs gēns, lai mākslīgi radītu organismus ar pilnīgi jaunām īpašībām. Piemēram, sojas pupiņās tiek ievietos gēns, kas padara augu rezistentu pret kaitēkļiem. Visvairāk šie augi ir izplatīt ASV, kur ar likumu aizliegts ĢMO produktus marķēt, tātad cilvēkiem nav izvēles iespējas.

Latvijā pagaidām neaudzē nevienu no diviem – kukurūza un kartupelis, kas paredzēts rūpnieciskai cietei – Eiropas Savienībā šobrīd atļautajiem ģenētiski modificētiem augiem. Zemnieki labprātāk izvēlas nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, kas ir apsveicami. Daudzas Latvijas pašvaldības ir pasludinājušās ĢMO brīvās zonas, kas nozīmē, ka tajās nav atļauts audzēt ĢMO kultūraugus. Tomēr tirgot ģenētiski modificēto pārtiku un Latvijā ir atļauts, turklāt šos pārveidotos organismus var saturēt pat Latvijā ražota pārtika. Ģenētiski modificētus organismus var arī saturēt farmaceitiskie produkti, vitamīni, kosmētika, ziepes, šampūni, tabaka, bērnu autiņbiksītes utt. Taču uz šiem produktiem neattiecas nekāds marķējums.

Latvijas likumdošana paredz, ka produktiem, kuru sastāvā ir ĢMO, jābūt atbilstoši marķētiem (izņemot gadījumus, kad tehniskas neizbēgamības rezultātā ir radies nejaušs piejaukums līdz 0,9 %). Šiem produktiem veikalā jābūt atdalītiem no citiem produktiem, ar skaidri salasāmu uzrakstu, ka šī produkta sastāvā ir ģenētiski modificēta, piemēram, soja vai rapsis. Tas pats starp citu, ir attiecināms arī uz kafejnīcām, skolām un visām citām iestādēm, kurās tiek piedāvāta sabiedriskā ēdināšana! Taču, dzīvē tas ne tuvu tā nav. Arī viesojoties Liepājā, vienā no izplatītākajiem veikalu tīkliem, redzēju šī likuma pārkāpumu. Bieži lielveikaliem ir izdevīgāk samaksāt sodu par likuma neievērošanu, nekā, piemēram, paziņot, ka, piemēram, eļļai zema cena ir tāpēc, ka gatavota no ģenētiski modificētiem organismiem. Pašlaik Latvijā ir atļauts tirgot ģenētisko modificētu pārtiku, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm. Izplātītākie marķētie ģenētiski modificētie produkti veikalu plauktos Latvijā ir augu eļļas un margarīns, kas ražoti no ģenētiski modificētas sojas. Visizplatītākā pārtikas piedeva – sojas lecitīns ir ļoti lielā skaitā produktu.

Taču Latvijā situācija ir vēl ļoti cerīga. Kamēr šobrīd cīnāmies pret pirmās pakāpes modificētiem produktiem, Amerikā ir patenti jau otrās pakāpes modifikācijai, kura ļauj audzēt piemēram, tikai vistas kājiņas, bez pašām vistām. Tātad, orgānu, ķermeņu locekļu audzēšana. Tirdzniecībā gan šādi produkti vēl nav. Un nākamais solis, ir cilvēka “komplektēšana”. Respektīvi, vecākiem tiks piedāvāta iespēja “izveidot” savu mazuli, izvēloties acu, matu krāsu un citus parametrus…

Kādas sekas uz cilvēka organismu var atstāt ģenētiski modificēti produkti, tos regulāri lietojot uzturā? Reakcija var būt dažāda. Iespējams, izmaiņas būs jūtamas tikai trešajā paaudzē. Veselības riski pastāv: alerģijas, imūnsistēmas darbības traucējumi, auglības mazināšanās, pret antibiotikām izturīgas un jaunas slimības utt.

Ņemot vērā nepietiekamo marķējuma sistēmu, Latvijas Zemes draugi ir izveidojuši kustību ”Brīvs no ĢMO”, kurā ietilps dažāda veida ar sabiedrisko ēdināšanu saistītas organizācijas, kā veikali, skolas, ražotāji u.c. Liepājā jau ir divi šīs kustības dalībnieki – eko veikals ”Alvīne” un Vides māja, Vites ielā 10.

No 7. līdz 14.decembrim visā Latvijā, tostarp arī Liepājā norisinās ”Brīvs no ĢMO” nedēļa, kuras mērķis ir informēt Latvijas iedzīvotājus par ĢMO un to klātbūtni produktos. Šīs nedēļas laikā pircēji ir aicināti iepērkoties pievērst īpašu uzmanību pārtikas produktu sastāvam, izvairoties no pārtikas, kas satur ģenētiski modificētus organismus. Šīs nedēļas laikā kulminācija paredzēta 10. decembrī Rīgā, kur norisināsies starptautiska konference, veltīta šai tēmai.

Sīkāks info pieejams www.brivsnogmo.lv.

Zane Ruģēna-Bojāre,
Kustības ”Brīvs no ĢMO” sabiedrisko attiecību speciāliste