Pašvaldības aģentūras ”Nodarbinātības projekti” darbinieki tīrīšanas darbus pilsētā nesāk aprīlī, mēs strādājam augu gadu. Šoziem atkal klimatiskie apstākļi bija tādi, ka ziema kā tāda mūs teritoriju kopšanā iespaidoja tikai simboliski. Nepārtraukti strādājām un neskaitāmas teritorijas jau ir sakoptas, negaidot spodrības mēnesi.

Uzpostas teritorijas ne tikai Vecliepājas pusē. Iespēju robežās esam veikuši daudz darbu arī pārējā pilsētas teritorijā. Tradicionāli sakopām maģistrālo ielu malas, kur krūmājs bija ataudzis.

Nelegālās izgāztuves pēdējos gados rodas aizvien retāk. Mazliet joprojām grēko privātīpašnieki atsevišķās adresēs. Un diemžēl, cik esam novērojuši, nelegālās izgāztuves veidojas ārpus mūsu pārziņā esošām teritorijām, kuras nav mazas. Aizvien vairāk nelegālās izgāztuves rodas pilsētas ziemeļu teritorijā – pilsētas mežu teritorijā, kas ir no Karostas uz ziemeļiem. Tur situācija nav tik vienkārši kontrolējama. Teritorijas apsekojam kopā ar Pašvaldības policiju. Tomēr tur aina ir diezgan bēdīga.

Neteikšu, ka pagājušajā gadā no atkritumiem paspējām iztīrīt visus Karostas mežus, bet lielākoties nelegālās izgāztuves spodrības mēneša laikā, līdz zāles pļaušanas sezonai tika likvidētas.

Taču šogad, apsekojot šīs teritorijas – līdz Ziemeļu molam, līdz vēja ģeneratoram, protams, aina varētu būt priecīgāka. Ir radušās arī jaunas izgāztuves, kurām mēs klāt diemžēl vēl neesam tikuši savu ierobežoto resursu dēļ.

Kopumā pašvaldības aģentūras ”Nodarbinātības projekti” tiek nodarbināts ap diviem simtiem cilvēku. Protams, visi šie cilvēki nav aģentūras rīcībā, daļa ir sadalīti dažādu iestāžu pakļautībā. Katrā mikrorajonā mēs varam izmantot no 20 līdz 30 darbinieku teritoriju tīrīšanas un uzturēšanas darbos. Un tas nav daudz!

Protams, jāņem vērā arī tas, ka tehniskais nodrošinājums mums ir tik liels, cik ir. Un, lai likvidētu nelegālās izgāztuves Karostas mežos, nepieciešams ievērojams tehniskais nodrošinājums. Tas nav maznozīmīgs faktors, tehnika ir būtiska šo darbu veikšanai, lai pienākumus paveiktu atbilstošā kvalitātē.

Kā zināms, atkritumu poligonā ”Ķīvītes” bez maksas var nodot sašķirotus atkritumus. Cilvēku, kuri joprojām gružus ved izgāzt mežā, gan paliek aizvien mazāk. Un Karostas mežos izgāztie nav šķiroti atkritumi. Lai mēs nonāktu līdz atkritumu šķirošanai kā tādai, droši vien paies nevis mēneši, bet gadi. Kamēr iemācīsim cilvēkus šķirot atkritumus un saprast, ka atkritumu šķirošana gan ieekonomē cilvēkresursus, gan palīdz saudzēt dabu kā tādu…

Ir jau veiksmīgi piemēri. Kā vienu gribu minēt vietu Velnciemā pie dzelzceļa sliedēm. Tur nebūt vairs nav tādu atkritumu kalnu, kā tas bija vēl pirms dažiem gadiem. Ir vēl pilsētā atsevišķi objekti, kur tiešām nelegālās izgāztuves ir likvidētas, nepārtraukti vācot aiz cilvēkiem un arī viņus pašus iesaistot pilsētas uzpošanas aktivitātēs spodrības mēneša un Lielās talkas ietvaros. Tas ir veiksmīgi nostrādājis ne vienā vien objektā.

Tie, kuri joprojām izgāž atkritumus Karostas mežos, tā rīkojas pa paradumam. Viņi nav paskatījušies tālāk par savu degungalu un aizdomājušies, ka aizvest atkritumu kravu uz pilsētas ziemeļu galu, piemēram, Karostas mežu, nebūt neizmaksā tik lēti.

Ja padomātu un izsvērtu, tad secinātu, ka izmaksas ir tādas pašas, kā nogādājot un apglabājot šos atkritumus poligonā ”Ķīvītes”.

Viens no risinājumiem, lai vēl vairāk mazinātu nelegālo izgāztuvju veidošanos un gružu vešanu uz mežu, runājot par celtniecības atkritumiem, kas rodas veicot dzīvokļu remontus un demontējot sienas, varētu būt aktīvāka māju vecāko interese par procesiem, kas notiek mājās. Tāpat kaimiņiem būtu vēlams sekot līdzi, kur nokļūst būvgruži no katras konkrētās mājas. Vai šim mērķim tiek nomāti atsevišķi konteineri un tamlīdzīgi. Ir mājas, kas veiksmīgi ar šo jautājumu tiek galā. Tāpat ir mājas, kas veiksmīgi piesaistījušas atkritumu šķirošanas konteinerus plastmasai, stiklam u.c.

Lai pilsēta kļūtu vēl tīrāka, pašiem iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem. Redzot, ka kāds neatbilstoši novieto atkritumus, nevajadzētu novērsties un klusēt. Nevis vajag baidīties kļūt par sūdzmani, bet gan šādās situācijās būt saimniekam savā pilsētā un par bezkauņām informēt atbildīgās institūcijas. Ja jau vēl ir bezatbildīgie, tad kopējiem spēkiem mums viņi jāsauc pie kārtības!

Tāpat risinājums varētu būt vēl aktīvāks Pašvaldības policijas darbs, kontrolējot, vai pie katras mājas, sevišķi privātajā sektorā, ir izvietoti atkritumu konteineri, vai ir noslēgti līgumi par atkritumu apsaimniekošanu.

Bet kopumā mūsu pilsētā ir atsevišķi kvartāli un pat mikrorajoni, kas uzkrītoši atšķiras no blakus esošajiem. Reizēm pat, salīdzinot divus kvartālus, ir diena pret nakti. Piemēram, Vītolu ielā, kur es dzīvoju, uzskatu, ka situācija ir uzlabojusies tuvu ideālam.