Intervija ar Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta vecāko ekspertu ugunsapsardzības jautājumos Zigmundu Jaunķiķi.

– Cik nopietna šobrīd ir situācija Latvijas mežos?

– Salīdzinot jāteic, ka nopietnāka nekā iepriekšējos divos gados, kad bija vēsāks laiks un vairāk nokrišņu.

Šobrīd (11.05. – A. M.) reģistrēti 153 meža ugunsgrēki ar kopējo izdegušo platību 150 hektāri. No tiem jaunaudzes – 32 hektāri.

Skaitļi nav mazi, bet arī nav nekas ārkārtējs, tomēr mežā ar uguni noteikti jābūt uzmanīgiem.

Gadu no gada nemainīgi degošākās teritorijas ir Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas pilsētu meži, kur cilvēku plūsma ir lielāka, īpaši brīvdienās un svētku dienās.

Tāpat arī ap Daugavpili, kur piepilsētas mežus apmeklē daudz cilvēku.

Mūsu statistika rāda, ka tuvu 90% meža ugunsgrēku izceļas cilvēku darbības, bezdarbības un dažos gadījumos arī ļaunprātīgas rīcības rezultātā.

Kā mēdz jokot – zaķītis ar ezīti mežā nepīpē.

Vienīgais dabīgais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir zibens. Katru gadu tiek fiksēti ap padsmit šādu gadījumu, bet šogad vēl neviens nav reģistrēts.

Par piemēru var minēt 2018. gadu, kad plašs ugunsgrēks izcēlās Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligonā aptuveni 776 hektāru platībā, gan arī ilgstošais Stiklu ugunsgrēks 1353 hektāru platībā.

Tajā pašā laikā Ramatā izcēlās meža ugunsgrēks, kā iemesls bija zibens spēriens sausā, sveķainā purva priedē..

– Šogad Kurzemē ir deguši meži?

– Jā, bija salīdzinoši liels meža ugunsgrēks, kas izcēlās blakus dabas liegumam “Ances purvi un meži”, kur izdega 6,5 hektāri.

Pateicoties operatīvai dienestu rīcībai, ugunsgrēku izdevās likvidēt salīdzinoši ātri.

Vai varētu tikt ieviesti kādi ierobežojumi, tas būs atkarīgs no laikapstākļiem un no tā, cik ilgi sausums turpināsies. Tomēr prognozes rāda, ka ik pa brīdim būs arī nokrišņi.

Mēs esam gatavi un pievērsīsim pastiprinātu uzmanību, ja situācija kļūs nopietnāka.

– Cik sarežģīti ir dzēst sausu mežu?

– Meža ugunsgrēku dzēšanā ir ļoti svarīgi, ka savlaicīgi par ugunsgrēku ir paziņots.

Jo ātrāk līdz mums nonāk informācija par meža ugunsgrēku, jo ātrāk mēs varam izbraukt uz notikuma vietu un uzsākt dzēšanas darbus.

Tas nozīmē mazāk patērētu cilvēku un tehnikas resursu, kā arī mazāku izdegušo platību.

Tāpēc aicinām cilvēkus – ja redz sadūmojumu vai atklātu liesmu, nekavējoties zvanīt uz 112.

Tālāk informācija jau nonāks pie mums.

Visos Latvijas mežos neatkarīgi no saimnieciskās piederības par meža ugunsdzēsību ir atbildīgs Valsts meža dienests.

Izņēmums ir trīs pilsētas – Rīga, Jūrmala un Daugavpils –, kur par dzēšanu ir atbildīgs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī armijas poligoni, kur dzēšanas darbus organizē Nacionālie bruņotie spēki.

Protams, mēs cieši sadarbojamies ar šīm organizācijām – viņi nāk palīgā mums, un mēs palīdzam viņiem, kad tas nepieciešams.

Ir gadījumi, kad tiek piesaistītas arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības, SIA “Rīgas meži” vai AS “Latvijas valsts meži” darbinieki, kas palīdz dzēšanas darbos un iesaistās ugunsgrēku uzraudzībā.

– Kādu kaitējumu ugunsgrēki nodara mežam un mežsaimniecībai?

– Kaitējumu rēķina dažādi. Valsts meža dienests aprēķina videi nodarītos zaudējumus pēc metodikas.

Savukārt meža īpašnieks vairāk skatās no saimnieciskā skatpunkta – kādi ir materiālie zaudējumi no meža ugunsgrēka.

Taču ir arī tādi, zaudējumi, ko aprēķināt nav iespējams. Katrā ugunsgrēkā iet bojā dabai derīgi kukaiņi, abinieki, rāpuļi.

Cik ātri pēc ugunsgrēka mežs atjaunojas, tas atkarīgs no ugunsgrēka apmēra.

Pats esmu redzējis, ka pēc ugunsgrēka aprīlī, pie normāla nokrišņu daudzuma, veģetācija var parādīties jau jūnijā, jūlijā.

Īpaši bīstama uguns ir jaunaudzēm – ja nodeg jaunaudze, parasti iet bojā visi audzes kociņi.