Viens no skaļākajiem notikumiem nesen bija ugunsgrēks īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Ances purvi un meži”, kur mežs izdega 7,8 hektāru platībā. Ugunsgrēku būtu izdevies likvidēt ātrāk, ja dabiskā brauktuve būtu bijusi atbilstošā stāvoklī. Arī izdegušās platības būtu mazākas.

Ar VMD vieglajām kravas apvidus automašīnām, kas paredzētas ātrai ugunsgrēku lokalizācijai, piekļuve vietai nebija iespējama, tāpat ugunsgrēka dzēšanā nebija iespējams piesaistīt VUGD ugunsdzēsības tehniku, jo dabiskās brauktuves tehniskais stāvoklis nebija piemērots šai ugunsdzēsības tehnikai.

Arī pašlaik mežos saglabājas ļoti augsta ugunsbīstamība, tāpēc var izveidoties nekontrolējami meža ugunsgrēki lielā platībā, un īpaši satraucošs ir tieši infrastruktūras jautājums.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ja par meža objektu atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 hektāriem, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam. Tas ietver ceļu un dabisko brauktuvju uzturēšanu, atbrīvošanu no pielūžņojuma, mineralizēto joslu ierīkošanu un atjaunošanu, ūdens ņemšanas vietu uzturēšanu u.c.

Uguns apsardzības infrastruktūras objekti ir ūdens ņemšanas vietas, kā upes, strauti, grāvji, caurtekas u.c., ceļi, dabiskās brauktuves, mineralizētās joslas, nobrauktuves no ceļiem, tehnikas samainīšanās vietas uz ceļiem, tilti, apgriešanās vietas. Mūsu darbinieki veic iesniegto preventīvo pasākumu plānu atbilstības pārbaudes.

VMD saskaņojums ir apstiprinājums tam, ka ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānos iekļautie pasākumi ir nozīmīgi, lai spētu realizēt meža ugunsdzēsības funkciju un nodrošinātu sabiedrības drošību.

Piemēram, AS “Latvijas Valsts meži” paredzējusi jaunu ceļu izveidošanu, bet, tā kā lielākā daļa no plānotajām darbībām uzskatāma par būvniecību, piemēram, caurteku ielikšana, ceļa klātnes uzbēršana un paplašināšana, jaunu ūdens ņemšanas vietu rakšana, tad tas viss notiek likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Veicot jaunu ceļu izbūvi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir laikietilpīgs process. Tāpat uzsākot jaunu ceļu būvniecību vai esošu ceļu rekonstrukciju, vai pārbūvi, jāņem vērā individuālie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Zigmunds Jaunķiķis, VMD pārstāvis