Divu nedēļu laikā Graudu ielā durvis vērušas trīs jaunas tirdzniecības vietas. Un tās visas ir radījuši liepājnieki, kuri atgriezušies dzimtajā pilsētā pēc ilgiem ārzemēs pavadītiem gadiem.

Jūlija vidū kādreizējā puķu veikaliņa vietā, Graudu un F. Brīvzemnieka ielas stūrī, sākusi darboties kafejnīca “Vējš”. Saimniece Alīna Amberlanda gan saka – izkārtni vajadzēs pamainīt, jo šī nav kafejnīca mums ierastajā vārda nozīmē, šī patiešām ir kafijas vieta, kafijas bārs. Virtuves te nav, ir tikai panna plānajām pankūkām – krepēm, kur mīkla svaigi paštaisīta, nav nekā saldēta.

Alīna ir sertificēta barista, strādājusi Londonā un Spānijā. “Kafija ir mana stihija, tāpēc izdomāju, ka arī Liepājā cilvēkiem vajag pagaršot speciality kafijas pupiņas.” Viņa skaidro, ka tās ir īpaši sagatavotas, svaigi grauzdētas pupiņas, kas turklāt iegūtas, taisnīgi izturoties pret to audzētājiem. Kafija sanākot “ļoti stipra un garšīga”, atšķirīga no ierastā komerciālā dzēriena. Viņa rēķinās, ka var paiet laiks, kamēr liepājnieki īsti pie tādas pieradīs.

“Vēju” radījusi liepājniece Alīna kopā ar jelgavnieku Arturu Kuzņecovu, paši arī stāv aiz letes, lai būtu droši, ka viss notiek, kā vajag. Un arī lai dzirdētu apmeklētāju atsauksmes un ieteikumus. “Patīk runāties ar jaukiem cilvēkiem.” Abi satikušies ārzemēs, kur Alīna sabijusi vairāk nekā septiņus gadus, un tagad par dzīvesvietu izvēlējušies Liepāju. “Atgriezos tāpēc, ka te ir vecāki, gribējās viņiem tuvāk būt, ļoti biju pēc viņiem sailgojusies.” Apkalpošanas sfērā viņa strādājusi visu laiku, bet šis ir viņas pirmais pašas bizness. “Meklēju mazu telpu, kas nav pārāk dārga un ir tuvu universitātei. Šī tobrīd tāda bija vienīgā,” Alīna stāsta, kā atradusi vietu savam biznesam. Viņa orientējas uz studentiem: “Lai jaunā paaudze iepazīstas ar kvalitatīvu kafiju.” Viņa pati te savulaik studējusi, un arī no citiem studentiem dzirdot, ka pie augstskolas trūkst kafijošanas vietas, kur starpbrīdī pasēdēt, kur ir internets. Stūrīti, ne lielu ielu uzņēmēja izvēlējusies apzināti, jo pārāk liela ļaužu plūsma neļauj pret klientiem izrādīt personisku attieksmi.

Kāda likās Liepāja, te atgriežoties pēc ilgāka laika? “Kā bērnībā! Vējš… Kā iebrauc Liepājā, tā tevi uzreiz nopūš no zemes nost,” viņa smejas. “Tāpēc kafejnīcai arī tāds nosaukums.” Un liepājnieki? “No vienas galējības līdz otrai. Ir ļoti draudzīgi un atvērti cilvēki, superjauki. Un ir tādi, kas ienāk un saka – jums te nekas neiznāks, nu, divus mēnešus noturēsieties.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.jūlija numurā.

#kvards-20170724-04#