Liepājnieks Andris Vētra atstāj pieauguša un nopietna jaunieša iespaidu, lai gan ir tikai 22 gadus vecs. Par to esmu pārliecinājusies vairākkārt, ar viņu sastopoties dažādos laikos un vietās.

Andris ir padevies augumā garš, taču basketbols nav viņa lielā aizraušanās. Tā ir māksla un mūzika.

Pareizā izvēle

Viņš ir dzimis Rīgā, beidzis pirmās četras klases Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā. Kad mamma apprecējusi liepājnieku, visa ģimene pārcēlusies uz šejieni. Izglītība turpināta toreizējā Liepājas 1. vidusskolā, bet pēc tam Andris iestājies Liepājas Universitātes studiju programmā “Jauno mediju māksla”, lai gan pievilcīgs šķitis arī “Datordizains”. Izšķirties palīdzēja draugs, un, kā tagad atzīst Andris, viņam bija taisnība.

“Ar mākslu aizrāvos, kad gāju Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā. Arī mamma kādreiz bija cieši saistīta ar radošām lietām. Pārvācoties uz Liepāju, sāku mācīties parastā vidusskolā. It kā divus gadus turpināju zīmēt, strādāt ar krāsām, taču pēc tam viss pārtrūka. Pieļauju, tāpēc, ka parādījās citas intereses,” min Andris. Taču, kad tuvojies laiks absolvēt vidusskolu un bijis jādomā par tālāko izglītību, sapratis, ka jādara tas, kas pašu interesē. “Izmācīties jau vari visu ko, taču, ja esi tikai vidējs vai zem vidējā līmeņa, tad – nekas īpašs, nebūsi pieprasīts. Ir jābūt spējīgam,” uzskata puisis.

Andris spilgti atceras kādu notikumu 5. klasē – uzvaru pilsētas zīmēšanas olimpiādē. “Tas man bija liels pārsteigums, jo Rīgā tādā ziņā bija grūtāk izsisties. Vairāk cilvēku, lielāka konkurence, tāpēc līdz tam man šādu sasniegumu nebija. Jutos baigi kolosāli,” viņš atceras, lai gan nekādu īpašu balvu par to nesaņēma.

Audio vizuālā kultūra

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Andra rokās ir iegūlis diploms par augstākās izglītības iegūšanu. Ja nekas nemainīsies, rudenī viņš plāno stāties turpat maģistrantūrā, lai gan to labprātāk pabeigtu ārzemēs. Sākot strādāt jau 3. kursā, zuda iespēja kaut kur aizbraukt apmaiņas programmas “Erasmus” ietvaros, lai gan tas bija viens no mērķiem, iestājoties universitātē.

“Man patīk izmēģināt dažādās mākslas disciplīnas. Tas reizē ir gan mans pluss, gan mīnuss, jo neesmu baigais speciālists nevienā no tām,” atzīst liepājnieks, līdz ar to viņa portfolio, kas interneta vietnē andris-vetra.tk izveidots, studējot 3. kursā, vēsta par prasmēm datorgrafikā, video un flash veidošanā, fotografēšanā, vīdžejošanā u.c. jomās. “Esmu apguvis pamatiemaņas. Būtu pagrūti uztaisīt ko īpaši specifisku,” neslēpj puisis.

Pašlaik Andris ir aizrāvies ar elektronisko mūziku. Priekšstats par šo mūzikas stilu mainījies pagājušajā gadā, apmeklējot sarīkojumus bijušās Apavu fabrikas teritorijā. Līdz tam viņš nebija dzirdējis kvalitatīvu drum and bass, klausījies tikai metālu. Drīz pēc tam kopā ar domubiedru Arti Kuprišu izveidota radoša apvienība “Nonsenss events”. Abi ir arī apvienības “Optiometrs” pamatsastāvs, kas, piemēram, pirms diviem gadiem veidoja instalācijas grupas “The Briefing” lielkoncertam kino “Balle”.

“Nonsenss events” jau vairākkārt ir atrādījies Liepājas publikai. Uzstājušies, piemēram, pērn decembrī promenādes galā esošajā noliktavas angārā pasākuma “Deadly French” ietvaros. “Ir grūti savākt publiku. Nezinu, varbūt nemākam tai piekļūt. Bet, ja pat maestro Raimonds Pauls sūdzas, ka lieliem māksliniekiem ir šāda problēma, tad pilnīgi loģiski, ka tādai undeground kultūrai, ko pārstāvam, nav viegli, taču apstāties neplānojam. Tos rīkojam mazākus, tā, lai pašiem ir forši,” pastāsta Andris. “Mūsu mūzikas pasākumu galvenā specifika ir tā, ka tie ir nekomerciāli. Vēl nekad neesam nopelnījuši, toties divas reizes esmu tīri pieklājīgi iztukšojis savas kabatas, neko materiāli nesaņemot atpakaļ. Esam ļoti tālu no popkultūras, no populārās mūzikas un uzspīlēta glamūra. Tā vietā piedāvājam skarbākus apstākļus un cita veida audio vizuālo kultūru, kas balstās, mūsuprāt, uz dziļākām un patiesākām vērtībām, nekā popkultūra jebkad spēs balstīties. Mēs cenšamies pasākumu kvalitāti panākt ar dziļumu, nevis tukšām ārišķībām, kā tas šobrīd ir, manuprāt, visā Liepājas klubu kultūrā.”

Puisis novērojis, ka pašlaik aktīvākie viņu pasākumu apmeklēji ir Mākslas vidusskolas audzēkņi, un daļa no tiem ir nepilngadīgi, kas rada risku. “Mēģinām atlasīt, lai šādi cilvēki nenāk, taču grūti pateikt, vai viņam ir 19 vai 16 gadu. Šis apstāklis var mums pielikt treknu punktu, tā ir liela atbildība,” problēmu ieskicē Andris. “Eiropā šāda veida elektroniskās mūzikas pasākumus oriģināli sauc par reiviem, un tie notiek nelegāli. Tiek rīkoti pamestās ēkās, un tas beidzas ar to, ka ierodas policija un visus izdzenā. Liepājā kaut kas tāds nebūtu iespējams. Jau pēc pirmās reizes mums būtu liegta iespēja kaut ko darīt turpmāk. Arī kārtībsargi mums ir citādāki, manuprāt, brutālāki.

Sapnis par māju

“Esmu ļoti daudz domājis par došanos prom. Ir ļoti gribējies mācīties ārzemēs. Pirmkārt, mani šeit ir piesaistījis tas, ka esmu diezgan dziļi iekšā “Jauno mediju mākslas” programmā. Esmu sava veida tās patriots. Interesē, kas ar to notiek. Redzu potenciālu. Turklāt mans darbs tiek novērtēts. Otrkārt, uzskatu, lai brauktu uz ārzemēm, jābūt lielam speciālistam. Mani baida tāds darbs, kas neatbilst manām spējām. Negribu būt melnstrādnieks. Redzu, kāda attieksme ir Latvijā pret iebraucējiem. Neviens nedomā, ka celtnieks var būt kas vairāk par celtnieku,” iemeslus, kāpēc viņš joprojām ir Latvijā, paskaidro Andris, tāpēc labāk paliek tepat un izdzīvo ar saviem 200 latiem mēnesī, darot to, kas patīk. Taču, ja radīsies kāda laba iespēja, to izmantos.

“Nevaru pateikt, ko darīšu pēc diviem gadiem, jo daudz kas ir atkarīgs no apstākļiem, ko nevar ietekmēt. Taču zinu, ka vecumdienas gribu pavadīt savā mājā ārpus pilsētas,” vēlmi atklāj jaunietis. Andris spriež, ka vislabāk būtu, ja sapnim naudu varētu nopelnīt ar to, kas patīk, taču, ja būs vajadzīgs, piezemēsies un meklēs darbu, kur vismaz sakarīgi maksā.

Ligita Kupčus,

Egona Zīverta foto

Absolvējot vidusskolu, Andrim Vētram, domājot par nākotni, vārds “māksla” šķita gaisīga vērtība, tāpēc, lai arī interese un patikšana bija, izšķirties, ko darīt tālāk, bijis grūti. Taču izvēle izdarīta pareizi, un ar saviem darbiem viņš pašlaik papildina pilsētas kultūras dzīvi.