Plānojot nākamā gada budžetu, Liepājas Kultūras pārvaldē aktualizēts Kultūras projektu konkursa jautājums. Pārvaldes Attīstības projektu vadītāja Krista Kalnarāja uzskata, ka nepieciešams organizēt vismaz divas konkursa kārtas, lai janvāris, februāris un marts nebūtu bez aktivitātēm.

Tikmēr projektu iesniedzēji vērš uzmanību uz to, ka konkursa piešķirtais atbalsts nereti ir tik niecīgs, ka padara projekta ieviešanu neiespējamu. “To iespējams risināt, palielinot konkursa budžetu,” norāda K. Kalnarāja.

Ieguvumi pilsētai un nozarei

Viņa skaidro, ka iepriekšējo gadu konkursu pieredze ļauj secināt, ka Liepājā savas radošās ieceres īstenot un ieplānotās aktivitātes organizēt vēlas ļoti daudz cilvēku. “Tas ir labs rādītājs pilsētai, jo vēl joprojām spītīgi tieši Liepāju radoši cilvēki saskata kā vietu, kur izpausties un pašrealizēties. Tā ir pozitīva atpazīstamība radošajās aprindās,” saka K. Kalnarāja. Būtiski arī, ka ar konkursa palīdzību Kultūras pārvalde kā nozari koordinējošā institūcija uzzina par to, kādas ir radošo ļaužu idejas, kas ir tie cilvēki, kas gatavi pilsētā darboties, un kādas tieši ir viņu vajadzības. “Pietiekami regulāri pie mums uz pārvaldi vai pie speciālistiem personīgi vēršas cilvēki, kas vēlas kaut ko darīt, bet nezina, kā savu ideju īstenot. Savu iespēju robežās cenšamies viņiem palīdzēt, ieteikt, konsultēt par to, kā rīkoties, lai piesaistītu naudu, kā saskaņot pasākumu utt,” saka K. Kalnarāja. Viņa uzskata, ka pilsēta kopumā ir ieguvēja, jo ar konkursa starpniecību Liepājai tiek piedāvāta kultūras dzīves dažādība, daudzpusīgas kultūras norises, no kā ieguvēji ir tieši liepājnieki, kas dzimtajā pilsētā var izvēlēties savai gaumei un interesēm atbilstošus kultūras notikumus. “Ir masu pasākumi un koncerti, kas vienmēr piepildīs zāles un būs izpirkti bez īpašas reklamēšanas, bet būs nišas pasākumi, mazākai auditorijai, kas tāpat ir pelnījusi sev kvalitatīvu piedāvājumu,” skaidro speciāliste. Ar projektu konkursa mērķiem un noteiktajām prioritātēm pārvalde varējusi celt pasākumu kvalitāti, palīdzējusi gūt pieredzi pasākumu organizēšanā tiem, kas tikko sākuši darboties šajā jomā, palīdzējusi cilvēkiem aizstāvēt savas idejas un projektus noformēt tā, lai tos var iesniegt arī Valsts kultūrkapitāla fonda vai citos projektu konkursos. “Ja ideja ir laba, bet klibo projekta kvalitāte, mēs nekad neatstājam to bez uzmanības, bet palīdzam cilvēkam piedomāt pie risinājumiem, projekta izpildījuma, lai pārliecinātu finansētājus piešķirt līdzfinansējumu šai idejai. Protams, bijuši arī gadījumi, kad skaidrojam, ka projektu ar līdzīgu domu netrūkst un piedāvājums nav unikāls, tāpēc kaut kas jāpamaina,” stāsta K. Kalnarāja. Viņasprāt, projektu konkurss ir kā veicinošs faktors dažādu citu saistīto nozaru (pakalpojumu uzņēmējdarbība, tūrisms, vide) aktivitātes un attīstības veicināšanai Liepājā. Tas ir stimuls radošo industriju attīstībai.

Noder arī morālais atbalsts

“Dažkārt kādam labam pasākumam tiešām pietrūkst pavisam nedaudz, un pārvaldes piešķirtajam atbalstam ir ne tik daudz saskaitāma nozīme, cik nozīmīgs ir tieši morālais atbalsts,” saka kāds projektu iesniedzējs, kurš nevēlējās, lai publikācijā tiktu minēts viņa vārds. Šī cilvēka pārstāvētā organizācija visai regulāri tikusi pie atbalsta Kultūras pārvaldes rīkotajos konkursos, un viņš uztraucas, ka nozares kolēģi viņa teikto varētu traktēt kā ieinteresētību. “Mēs esam ļoti maza pilsēta, un diemžēl konkursi tiek uztverti kā kaut kāda pārprasta sacensība, nevis veids, kā kopīgi darīt labus darbus,” viņš saka. No atbalsta saņēmējiem nevis mācoties, bet gan skaitot latus citu maciņos. “Un neviens jau neredz, cik liels ir tas darbs, ko ieguldām projektos, lai panāktu rezultātu. Visi domā, ka mums tā ir peļņas iespēja, taču tā nu gan nav,” turpina konkursu uzvarētājs. Izmantojot savu anonimitāti, kultūras nozares pārstāvis gan izteica arī kādu pārmetumu Kultūras pārvaldei. “Kad man projektam prasīto sešsimt latu vietā iedod četrreiz mazāk, tā faktiski ir šantāža no pārvaldes puses. Varu vai nu darīt, atsakoties no daudz kā un samazinot pasākuma kvalitāti, lai pēc tam no citiem klausītos, ka nekā īpaša jau tur nebija, vai arī varu atteikties un nedarīt, lai atkal klausītos, ka nespēju novērtēt to, ko man dod. Tik maz ņemt negribu, bet arī neņemt nevaru,” sūkstās nevalstiskās organizācijas pārstāvis. Tiesa gan, jautāts par to, vai izdevies naudu piesaistīt no citām organizācijām, viņš atzīst, ka vairākkārt idejas noraidījis Kultūrkapitāla fonds, kur agrāk kaut ko izdevies dabūt, bet citur startēt neesot mēģināts. “Zināt, nogurstu no tās lūgšanās. Tagad aizvien biežāk izvēlos labāk nedarīt un kaut kā pārkrīžot. Vienīgais, ka žēl klausīties pārmetumus, ka mums nav ideju un pilsētā nekas interesants nenotiek. Tā gribētos, lai kāds tiešām reiz izplāno foršu pasākumu, iesniedz tāmi, saņem atbalstu, un pēc tam visi kopā varam priecāties, nevis aprunāt, ka “nekā jau tur nebija”.”

Līdzekļu trūkums neļauj izvērsties

K. Kalnarāja ar nožēlu saka, ka šādu pesimistu patiešām ir aizvien vairāk. “Zināmā mērā varu piekrist tam, ka jādod projektam tik, cik iesniedzējs lūdz, lai viņš var ideju īstenot, tomēr tā vienmēr ir smaga izšķiršanās, jo, piemēram, šogad konkursā bija iesniegts ļoti daudz labu ideju, un mūsu prioritāte bija daudzveidība piedāvājumā, tāpēc, samazinot piešķīrumus, izvēlējāmies atbalstīt vairāk ideju,” saka speciāliste. Viņasprāt, būtu nepieciešams piešķirt vienam projektam lielāku atbalstu, lai tas ir jūtams un nozīmīgs atbalsts, nevis atbalstīt daudz projektu ar mazām summām, kas projekta realizētājam patiesībā tikai sarežģī projekta realizēšanu, un tāpēc bieži vien organizācijas atsakās no piešķirtā līdzfinansējuma. Liepājas projektu konkursā gan šādu gadījumu praktiski neesot bijis, tomēr Kurzemes projektu konkursā no finansējuma atteikušās trīs organizācijas.

Domājot par nākamo gadu, viņa piedāvā organizēt konkursu divās kārtās, lai piedāvātu pasākumu pārklājumu visa gada garumā, nevis tikai nosacītajā tūrisma sezonā. Citādi ziemas Liepājā tādas klusākas. Tiesa gan, to nebūs iespējams izdarīt ar 15 tūkstošiem latu, kā tas bija šogad. “Būtu nepieciešami vismaz 24 tūkstoši latu jeb 12 tūkstoši katrā kārtā,” saka K. Kalnarāja. Par to pašu piešķīrumu vairs nevar izdarīt tik daudz kā pirms diviem gadiem, un tā ir objektīva situācija. Tomēr K. Kalnarāja arī norāda, ka konkursa būtība ir sacensība, kurā izvēlas interesantāko, kvalitatīvāko un labāko projektu. Ja nebūs nekādu kritēriju, tad visiem, kas vēlēsies saņemt atbalstu no pašvaldības, naudas nepietiks, un nebūs argumentu, kāpēc vienam iedevām, bet otram ne. “Nedrīkst strādāt pēc principa “mums pienākas”. Un tomēr inflācija un sociālekonomiskā situācija ir objektīvi rādītāji, un Kultūras pārvalde ļoti labi saprot, kādu darbu prasa pasākuma organizēšana, jo pati ar to ikdienā nodarbojas. Tāpēc arī rosinām palielināt projektu konkursu finansējumu,” viņa skaidro.

Var darīt arī ar kaimiņiem

Projektu iesniedzēju iepriekšējās aktivitātes apliecinājušas, ka mūspusē netrūkst zinošu un pieredzējušu projektu iesniedzēju ar lieliskām idejām un vēlmi tās īstenot. Turklāt, ja pasākuma organizētājs ir saņēmis līdzfinansējumu no citiem projektu konkursiem, tad viņam var palīdzēt arī Kultūras pārvaldes projektu konkurss, bet, ja tas ir tikai vienreiz gadā, to iepriekš izplānot ir grūti. “Atbalstot kādu konkrētu projektu gan ir svarīgi pieturēties pie kvalitātes un noteiktajiem kritērijiem,” saka K. Kalnarāja. Konkursā piedalās arī Liepājai tradicionālu pasākumu organizatori, un pārvaldei ir svarīgi šīs tradīcijas saglabāt, tomēr daudzi pasākumu organizatori dažādu iemeslu dēļ ir apstājušies attīstībā un vairs nespēj savu ideju uzturēt dzīvotspējīgu pašreizējās konkurences apstākļos. Tāpat nemaz tik viegli neklājas arī tiem, kas vēlas iesaistīt sabiedrību pašu piedalīties kaut kādu pasākumu norisē. Ja vasarā tas vēl daudzmaz izdodas, kad ģimenes ar bērniem gatavas radoši darboties, tad citas mērķauditorijas iekustināt grūti. “Gaisotne Liepājā patiešām ir samērā nospiesta, un cilvēkus ir grūti dabūt ārā no mājām, ārā no sava mikrorajona, no savām  ikdienas gaitām. Problēma ir arī ar sabiedrības uzrunāšanu – cilvēki negrib neko zināt ārpus savām sadzīviskajām vajadzībām, tāpēc vieglu roku kļūst par norišu noliedzējiem un stāsta, ka nekas nenotiek,” uzskata K. Kalnarāja. Tomēr viņai prieks par to, ka netrūkst arī neformālu pasākumu un aktivitāšu vietu, kur darbošanās neapsīkst un cilvēki atrod kopējas intereses, izklaidi un  veidojas domubiedru grupas, kas nereti var kļūt arī par jaunu projektu iniciatoriem. “Viņiem Liepājas kultūras projektu konkurss būtu pirmā iespēja kaut ko paveikt savam un citu priekam,” saka K. Kalnarāja.

Kultūras pārvaldes rīkotie projektu konkursi

Maija Putna,